Eiro

novien?dot, padar?t l?dz?g?kas, bet vai tas ir pozit?vi? No ekonomisk?

viedok?a – j?, bet ?im jaut?jumam v?l past?v ta?u ar? v?l mor?l? puse,

psiholo?isk? puse. Vai Eiropas iedz?vot?ji grib?s tapt vien?doti. P?t?jumi

r?da, ka tikai 53% Eiropas iedz?vot?ju ir par eiro ievie?anu. J?,

teor?tiski t? ir liel?k? da?a, ta?u tie cilv?ki, kas ir pret to, sast?da

gandr?z tikpat lielu skaitu, k? tie, kas ir par.

Ar? Latvijas iedz?vot?ju priek?? b?s izv?le – atbalst?t, vai

neatbalst?t eiro ievie?anu ja, es v?lreiz atk?rtoju – ja Latvija tiks

uzaicin?ta iest?ties un iest?sies Eiropas Savien?b?. t?p?c ?? iesp?ja ir

pamat?gi j?apsver un visi par un pret – r?p?gi j?izv?rt?, jo, nenoliedzami,

eiro ievie?ana, respekt?vi, zin?m? m?r? Eiropas tautu vien?do?ana, ir

drauds ar? t?das mazas tautas, k? latvie?i, nacion?l?s identit?tes un

mentalit?tes saglab??anai.

Neizdo?an?s gad?jum? cie? visas pasaules ekonomika.

Lai gan Eiropas jaun?s val?tas ievie?anas piekrit?ji cer, ka eiro

pozit?v? ietekme izplat?sies ?rpus Eiropas kontinenta, sasniedzot ASV un

citas pasaules da?as, monet?r?s savien?bas pretinieki br?din?ju?i, ka eiro

projekta neveiksmes gad?jum? ciet?s visas pasaules ekonomika.

Ja eiro pret ASV dol?ru p?rm?r?gi nostiprin?tos, tas veicin?tu

glob?lo investoru aizie?anu no ASV finansu tirgiem un izrais?tu aizdevuma

procentu likmju k?pumu Amerik?. Savuk?rt, ja eiro kurss pret ASV dol?ru

strauji kristos, tas negat?vi iespaidotu ASV eksport?t?jus, kuriem b?tu

j?konkur? ar l?t?k?m prec?m Eirop?.

Tom?r visslikt?kais variants b?tu, ja, ja kr?ze izrais?tos vis? eiro

sist?m?. Ja k?da no 11 Eiropas monet?r?s savien?bas (EMS) dal?bvalst?m

nevar?tu izpild?t ekonomiskos nosac?jumus, kas tai noteikti, iest?joties

EMS, t? b?tu spiesta izst?ties no ??s sist?mas. Tas savuk?rt izrais?tu

finansi?lus satricin?jumus Eirop? un v?l vair?k saasin?tu t? jau smago

bezdarba probl?mu Eirop?. Bet, M?strihtas l?gums nemaz nedod EMS valst?m

iesp?ju izst?ties no monet?r?s savien?bas. Iest??an?s EMS un eiro ievie?ana

tiek uzskat?ti par neatgriezeniskiem so?iem. Dal?bvalstij neb?s iesp?jams

v?l?ties aiziet, jo tas nor?d?tu uz nopietn?m nesaska??m Eiropas Savien?b?.

No t? var?tu celties negat?va ietekme uz finansi?lajiem tirgiem, kas

novestu pie eiro v?jin??anas.

ASV vald?bas amatpersonas vair?kk?rt izteiku?as atbalstu Eiropas

kop?j?s val?tas ievie?anai. ”Stipra un stabila Eiropa ar atv?rtiem tirgiem

un sp?c?gu pieaugumu ir nepiecie?ama Amerikai un visai p?r?jai pasaulei,”

pazi?ojis ASV prezidents Bils Klintons.

ASV p?rst?vji paudu?i uzskatu, ka vienota val?ta l?dz?in?jo 11 valstu

viet? ?aus ASV komp?nij?m viegl?k p?rdot savu produkciju 290 miljoniem

pat?r?t?ju Eirop?. Turkl?t, ja eiro dos cer?to ekonomisk? pieauguma efektu,

palielin?sies iesp?ja, ka Eiropas iedz?vot?ji ieg?d?sies Amerik? ra?oto

produkciju. “T? ir lieliska tirgus iesp?ja, ?pa?i maz?k?m komp?nij?m, kur?m

b?s j?veic maz?k dar?jumu ar val?t?m. Pat?r?t?ji Eirop? var?s viegli

sal?dzin?t cenas, un tas pal?dz?s ASV firm?m, kuras ir konkur?tsp?j?gas,”

sac?ja ASV Tirdzniec?bas pal?tas Eiropas lietu noda?as vad?t?js Vulfs

Brukmans.

*Materi?li ?emti no “Dienas Bizness” un “Deutsche Bank Research”

Paz?d iesp?ja kontrol?t iek??jo monet?ro politiku.

Eiro ievie?anas pl?n? ietverta ar? neatkar?gas Eiropas Centr?l?s

bankas izveido?ana, kuras rok?s b?s nodotas oper?cijas ar eiro. Tas

galvenais uzdevums b?s nodro?in?t eiro stabilit?ti. Tas noz?m?, ka Eiropas

monet?r?s savien?bas dal?bvalsts vairs pati nesp?s kontrol?t savu iek??jo

monet?ro politiku – to dar?s Eiropas Centr?l? banka. To var?tu ar? uzskat?t

par zin?mu suverenit?tes, neatkar?bas zaud??anu, non?k?anu k?da augst?ka

sp?ka atkar?b?. Un past?v ta?u ar? iesp?jas, ka tiks pie?emti k?das

attiec?gas valsts ekonomiku graujo?i l?mumi, un ?? valsts neb?s sp?j?ga

pretoties, jo t? savas monet?r?s politikas p?rraudz?bu uztic?jusi ECB.

Lai nu k?, bet liel?kais zaud?jums, kas saist?s ar eiro ievie?anu ir

nacion?l?s val?tas zudums. Katrai valstij tom?r bija sava val?ta, un nereti

p?c t?m ar? sprieda par pa?u valsti, piem. Amerika – stipra k? dol?rs.

Tagad, kad liel?kajai da?ai Eiropas valstu b?s viena un t? pati val?ta, vai

katra ?? valsts nepaliks aizvien bezpersonisk?ka?

K? eiro ir g?jis s?kot no ievie?anas br??a?

Cer?bas, ka b?s milz?gs labums no liel? caursp?d?guma, konkurences un

efektivit?tes, izr?d?ju??s stipri p?rsp?l?tas. Eiropas iek??j?s cenas

atspogu?o divus faktus: pirmk?rt, cenas, t?pat k? politika, ir lok?la

par?d?ba, un otrk?rt, cenu at??ir?bas liel? m?r? ir ilgu antikonkurences un

mazumtirdzniec?bas konkurences ierobe?o?anas trad?ciju rezult?ts – t?

Rudijs Dornbu?s, Masa??setsas Tehnolo?isk? instit?ta ekonomikas profesors,

biju?ais SVF un Pasaules Bankas galvenais ekonomiskais padomnieks.

Protams, p?c vienot?s val?tas ievie?anas var sagaid?t ieguvumus no

oper?ciju izmaksu samazin??an?s, ta?u tas nenotiks uzreiz, bet p?c da?iem

gadiem, kad re?li nauda non?ks apgroz?b?.

Vai eiro pal?dz?s atrisin?t bezdarba probl?mu? Protams, eiro

ievie?ana dos jaunas darbavietas, jo b?s ta?u j?apm?ca speci?listi; eiro

ievie?anai seko ar? t?da par?d?ba, k? lielo uz??mumu apvieno?an?s, bet visu

bezdarba probl?mu eiro ievie?ana neatrisina. Sagaid?ma liel?ka stabilit?te

finansu perif?rij?s, un t?s rezult?t? ar? strauj?ki pieauguma tempi, kas

zin?m? m?r? ar? sekm? probl?mas risin?jumu. Ta?u galvenais ir tas, ka ??s

probl?mas risin?jums noz?m? v?l liel?ku ekonomisko pieaugumu un radik?lu

barjeru likvid??anu, kas trauc? darba tirgum rad?t jaunas darba vietas, bet

cilv?kiem tikt pie darba.

Tas, ko eiro patie??m dos Eiropai ir finansu deregul?cijas (gan

nacion?l?s, gan starpnacion?l?s) nostiprin??ana, kas izveido pla?u un dzi?u

kapit?la tirgu. Eiropa no vec?s sadrumstalot?s finansu strukt?ras, kuras

pamat? ir bankas, p?riet uz amerik??u tipa kapit?la tirgu, kur l?dzek?i

atrodas priv?tpersonu rok?s un komp?nijas izlai? v?rtspap?rus un akcijas,

kur izdevumi starpniekiem ir nenoz?m?gi, un tiek ?stenota stingra kontrole

p?r komp?niju p?rvaldi. No t? Eiropas komp?nijas tikai ieg?s, un t? b?s

visliel?k? piepras?juma ietekme, k?du mums n?cies pieredz?t.

Finansu deregul?cija dod iesp?ju izmantot finansu tehnolo?iju.

Turkl?t finansu deregul?cija un iek??jie tirgus pas?kumi paver daudz

liel?kas iesp?jas oper?cij?m ?rzem?s. Eiro vainago ??s tendences, dodot t?m

pla?u v?rienu, samazinot kapit?la cenas, kas rada labv?l?gus apst?k?us

daudz pla??kai dal?bnieku kategorijai.

Eiro noder?jis It?lijas, Sp?nijas un pat Francijas makroekonomiskai

“atbru?o?anai”. Vienot? val?ta padara ??s valstis dro?as investoriem, tas

atspogu?ojas daudz zem?k?s procentu likm?s un augst?k? pieauguma temp?;

dividendes par risku samazin?s, jo ??m valst?m vairs nav centr?lo banku vai

nacion?lo val?tu apmai?as kursu da??d?m sp?l?t?m.

Makroekonomika k? viet?j? iniciat?va vairs nav darba k?rt?b?, un t?

ir ?oti laba zi?a pasaulei, kur? investori tik tikko pasp?j aizb?gt ikreiz,

kad Banca d’Italia s?k ?stenot “neatkar?gu naudas politiku”. ?aj? zi?? eiro

ir ?oti moderns jaunievedums, kas ir labi piel?gots dzi?i integr?tam

starptautisk? kapit?la tirgum.

Ko atliek dar?t perif?rijas valst?m? Vair?k integr?ta Eiropa un

augst?ki pieauguma tempi, protams, ir laba lieta, ta?u tas nav nekas

?rk?rt?js. Protams, galven? m?c?ba perif?rijai ir ??da: vis?s valst?s,

iz?emot visliel?k?s, nacion?l? naudas politika – t? ir pag?tne. Centr?laj?m

bank?m ar to amatieru politiku, kuras dom?, ka v?l var realiz?t il?ziju par

“savu naudu”, vairs nav vietas.

Nacion?l? val?ta ir d?rgs prieks, un tie?i t?d?? It?lija un Francija

atteic?s no sav?m val?t?m. Nacion?l? val?ta ierobe?o, un par neatkar?bas

il?ziju gadu no gada j?maks?. Meksika un Polija nevar noteikt zem?kas

diskonta likmes nek? ASV un V?cija, un par non?k?ana l?dz tik zemiem

r?d?t?jiem t?m b?tu liela veiksme. Naudas suverenit?te m?sdien?s noz?m?

tikai vienu – t?s ir ties?bas pieder?t sliktai naudai.

K? gan lai ??s periferi?l?s valstis atbr?vojas no v?sturisk? l?sta –

Centr?l?s bankas un nacion?l?s val?tas, kuru ??s valstis sev rad?ju?as?

Tikai sekojot Argent?nas vai It?lijas piem?ram: atsakoties no nacion?l?s

naudas politikas un izveidojot stingrus sakarus par pasaules l?me?a val?tu.

Austrumeiropas , kas tik izmis?gi v?las iek?auties ES un att?st?t?s

pasaules da??, politikai tagad ir j?b?t nep?rprotamai – dar?t to pa?u, ko

citi. Bet tas noz?m? val?tas komiteju izveidi un nacion?lo val?tu

piestiprin??anu eiro. Savuk?rt Lat??amerikai j?p?rtrauc dot bezgal?gus

sol?jumus ne?stenot jaunu devalv?ciju un beidzot j?tiek ?r? no haosa un

j?piesaist?s dol?ram.

Gan priv?tpersonas, gan starptautiskie kapit?la tirgi redz, kas

notiek cit?s valst?s, un izdara savu izv?li, neskatoties uz robe??m, kas

nav savienojamas ar nacion?lo finansu neatkar?bu. Apgalvojumi, ka Centr?l?s

bankas (piem., Meksik? vai Polij?) tagad ?steno daudz lab?ku politiku nav

iemesls, lai samierin?tos ar daudz augst?ku risku. Eiro par?d??an?s

m?c?bstunda ir ??da: lai ieg?tu patie??m labu val?tu , ir j?izmanto

politiskais kapit?ls.

T?tad ar? anal?ti?i atz?st, ka Austrumeiropas valstu ce?? uz Eiropas

Savien?bu svar?gs solis ir nacion?lo val?tu piesaiste eiro un p?c tam to

nomai?a pret eiro.

Eiro ir veicin?jis pieaugumu bir??s. Tas ir veicin?jis aktivit?tes un

akciju cenu pieaugumu Eiropas fondu tirgos, pazi?ojis Mil?nas akciju bir?as

vad?t?js Stefans Preda.

P?c vi?a v?rdiem, eiro ievie?ana “izrais?ja ?oti lielas korekcijas

v?rtspap?ru portfe?os vis? pasaul?” un stimul?ja investorus ieguld?t

invest?cijas akciju tirgos. Jaun?, kop?j? val?ta piesaista da?u ?o

invest?ciju proporcion?li eiro ekonomisk?s zonas noz?mei pasaules

ekonomik?.”

Pasaules iepaz?stin??ana ar eiro, ievie?ot to neskaidras naudas

nor??inos kop? 1999. gada 1. janv?ra norit?jusi veiksm?g?k, nek? cer?ts,

t?d?? tiek apspriestas iesp?jas ieviest eiro skaidras naudas apr??inos jau

agr?k par paredz?to 2002. gada 1. janv?ri. Eiro ir iesp?jams laist

apgroz?b? pirms 2002. gada, ja ??du soli vienbals?gi atbalst?tu 11

eirozonas valstu vad?bas, pazi?ojis Eiropas Savien?bas komis?rs monet?rajos

jaut?jumos ?vs Tibalds de Silg?.

Ja visas eirozonas valstis v?las main?t termi?u eiro ievie?anai

apgroz?b?, Eiropas Komisija nekav?joties inici?s nepiecie?amos likum?gos

so?us un izvirz?s ??du priek?likumu. Ja eirozonas valstis izr?d?s

pietiekami lielu politisko v?lmi, Eiropas Savien?bas valstu finansu

ministri var veikt izmai?as apstiprin?taj? eiro ievie?anas grafik? da?u

m?ne?u laik?, zi?oja de Silg?.

Ar? citi Eiropas ietekm?g?kie politi?i un ekonomisti uzskata, ka eiro

var?tu ieviest apgroz?b? pirms pl?not? termi?a. P?d?j? laik? aizvien bie??k

izskan aicin?jumi kop?jo val?tu ieviest apgroz?b? 2001. vaipat jau 2000.

gad?. Eirozonas valst?m nav nepiecie?ami tr?s gadi, lai sagatavotos

oper?cij?m ar skaidru naudu. Piln?gi pietiekami b?tu ar vienu gadu, uzskata

Deutsche Bank galvenais ekonomists Norberts Valters.

*Materi?li ?emti no “Deutsche Bank Research” un “Dienas bizness”

Latvija un eiro.

Latvijas Banka nesteigsies latu cie??k piesaist?t eiro, un,

visticam?k, nogaid?s da?us gadus, iekams lems par lata tagad?j?s piesaistes

(SDR groza) main??anu – t? Ein?rs Rep?e.

LB val?tas departamenta priek?nieks Roberts Grava teica: “Sprie?ot p?c

r?d?t?jiem, lats dr?z?k ir p?r?k zemu nov?rt?ts, it sevi??i, ja izmanto

pirktsp?jas parit?tes m?rauklu. Nav ieteicams gaid?t lata devalv?ciju.

R. Grava piebilda, ka lata cie??ka saist?ba ar eiro ir neizb?gama, jo

n?kamgad no SDR piecu val?tu grozu sakar? ar ES jaun?s val?tas ievie?anu

izzud?s Francijas franks un V?cijas marka. Savuk?rt E. Rep?e teica, ka

l?mumu par lata cie??ku piesaisti eiro var?s pie?emt vien?gi tad, “kad

b?sim redz?ju?i, vai eiro darbosies t?, k? iecer?ts”.

Gan E. Rep?e, gan R. Grava uzsv?ra, ka nav nek?du tehnisku ???r??u

lata piesaistei eiro kaut vai t?li?, ta?u tas netiks dar?ts, jo LB ir

piesardz?ga attiec?b? uz jauno ES val?tu., ko jau 1999. gad? s?ks ieviest

11 ES dal?bvalstis. ES valstu starp? nav vienpr?t?bas, ka b?tu nekav?joties

j?p?rsvie?as uz eiro. To, piem., nedar?s m?su kaimi?valsts Zviedrija un

Latvijas lielais kokmateri?lu eksporta tirgus Lielbrit?nija.

R. Grava st?st?ja, ka Latvija, pret?ji Igaunijai un Lietuvai savu

valsts val?tu nav piesaist?jusi vienai no lielaj?m starptautisk?s

tirdzniec?bas val?t?m, jo “t?d?j?di mazin?m sv?rst?bu un baud?m zin?mu

diversifik?cijas efektu.”

P?c H. Anc?na dot?s inform?cijas, daudzos makroekonomiskajos

r?d?t?jos Latvija ir tuvojusies ES iek??jiem krit?rijiem vai pat tos

izpild?jusi ar uzviju. T?, piem., ES t.s. M?strihtas l?guma krit?riji

prasa, lai valsts par?ds nep?rsniegtu 60% no BNP. Latvijai ?is r?d?t?js ir

10,8% no BNP. M?strihtas krit?riji nosaka, ka valsts bud?eta defic?ts nevar

p?rsniegt 3% no BNP, resp. – 3% Latvij?. 1997. gad? ?is r?d?t?js bija +1,3%

atspogu?ojot valsts bud?eta atlikumu. Ar? infl?cijas temps, kas septembr?

bija 3,5% tuvojas ES normai 2,6%.

Ar? p?c Latvijas Bankas viceprezidenta Ilm?ra Rim?evica izteikumiem ,

“Eiro ievie?ana no 1999. gada 1. janv?ra ietekm?s Latviju. ?? ietekme,

nenoliedzami, b?s pozit?va. Pirmk?rt, samazin?sies uz??mumu konvert?cijas

izdevumi, samazin?sies uz??mumu risks, darbojoties atsevi???s val?t?s.

Otrk?rt, ietekme b?s saist?b? ar to, ka v?cu marku un Francijas franku SDR

val?tas groz? nomain?s eiro. J?v?ro, kas notiks ar pa?u eiro – vai tas k??s

stipr?ks attiec?b? pret dol?ru. Lata sv?rst?bas atkar?gas no ?o divu val?tu

savstarp?j?m sv?rst?b?m. Proti, ja dol?rs, k??s stipr?ks, lata kurss var?tu

iet uz leju. Savuk?rt, ja eiro attaisnos uz to likt?s cer?bas un k??s

stipr?ks, lata kurss var?tu pieaugt.”

Var secin?t, ka p?c Latvijas Bankas ofici?l?s inform?cijas eiro

ietekme uz Latviju b?s pozit?va, bet tuv?kaj? laik? lata piesaiste eiro nav

pl?nota, bet ar? ?is solis ir iepl?nots ce?? uz Eiropas Savien?bu.

Latvijas bankas ir gatavas eiro un var pied?v?t saviem klientiem pilnu

pakalpojumu kl?stu, kas saist?ti ar eiro, t?pat k? bankas vis? Eirop?.

Rietumu banka s?kusi pie?emt noguld?jumus eiro, pied?v?jot ?etrus

eiro depoz?tu veidus, blakus jau eso?aj?m depoz?tu programm?m latos.

Termi?a noguld?jumiem ar periodisku procentu izmaksu (minim?l?

noguld?juma summa 3000 EUR) likme ir no 2,125% l?dz 2,75% gad? atkar?b? no

noguld?juma termi?a.

Uzkr?juma noguld?jums ar papildin??anas iesp?ju (minim?l? noguld?juma

summa 1500 EUR) likme no 2,25% gad? l?dz 2,75% gad?. L?gumu sl?dzot, tiek

fiks?ts minim?lais noguld?juma papildin??anas solis – 200 EUR

Noguld?jumiem ar procentu kapitaliz?ciju (minim?l? noguld?juma summa

1500 EUR) likme no 2,125% l?dz 2,55 gad? atkar?b? no noguld?juma termi?a.

Ar? Lateko banka ir gatava eiro – Latvijas ekonomisk? komercbanka

s?kusi pied?v?t depoz?tus veidot eiro. Lateko bankas klientiem tiek

pied?v?ts termi?noguld?jums ar fiks?tu procentu likmi, ?stermi?a depoz?ts

un m?r?a ?stermi?a depoz?ts.

Atkar?b? no klienta izraudz?t? noguld?juma gada procentu likmes

noteiktas robe??s no 2% l?dz 3%. Fiziskas personas noguld?jumu eiro var

veikt jebkur? apjom?, bet juridiskaj?m person?m minim?lais depoz?ta apjoms

ir 10 000 eiro. Lateko banka veic oper?cijas ar eiro jau no ?? gada s?kuma,

un jau pirm?s darba ned??as apliecin?ju?as, ka klientiem ir ?oti liela

interese par iesp?ju str?d?t ar eiro.

Ar? Latvijas uz??m?ji pasp?ju?i p?rorient?ties uz jauno nor??inu

l?dzekli un veiksm?gi veiku?i pirmos nor??inus jau k?du laici?u atpaka?.

Uz??m?ji izr?d?ju?i atzin?gu, bet nogaido?u attieksmi pret jauno val?tu.

A/s Bolder?ja jau vair?kus m?ne?us pirms eiro ievie?anas ar saviem

?rzemju pieg?d?t?jiem vienojies, ka eiro s?ks nor??in?ties ne ?tr?k, k?

n?kamgad. Uz??mumam pagaid?m nav vienota elektroniska vad?bas sist?ma,

t?tad nav aktu?ls jaut?jums par da??du pa?izmaksas apr??ino?o un

gr?matved?bas modu?u p?rprogramm??anu iz eiro. Papla?inot Bolder?jas

datoriz?ciju, tiks ieviestas inform?cijas tehnolo?ijas, kas var str?d?t ar

eiro.

Uz??m?ji atz?st, ka eiro ievie?ana nenoliedzami vienk?r?o da??do

izejvielu pirk?anu no Eiropas Savien?bas valst?m. Bet tom?r, ar? ja visu

cenu kot??ana eiro padar?s viegl?ku da??du pied?v?jumu izv?rt??anu, tom?r

zin?ms svars b?s ar? t?diem faktoriem k? apmaksas noteikumi, iesp?jas pirkt

uz kred?ta, utml.

*Materi?li ?emti no “Dienas bizness”

Aptauja

Es veicu aptauju, kur? tika aptauj?ti gan skol?ni, gan skolot?ji, k? ar?

da??di citi cilv?ki, ar m?r?i noskaidrot to inform?t?bas l?meni par Eiropas

apvienoto val?tu, k? ar? noskaidrot vi?u attieksmi pret to visp?r, k? ar?

pret eiro tie?i saist?b? ar Latviju. Kop? tika aptauj?ti gandr?z 50

cilv?ki. Tika ar? uzdoti jaut?jumu par person?go attieksmi pret eiro, vai

Latvijai b?tu j?p?riet uz eiro, k? ar?, vai Eiropai visp?r ir vajadz?ga

vienot? val?ta. Tika ar? jaut?ts par Latviju saist?b? ar Eiropas Savien?bu.

Rezult?ti ir sekojo?i:

1. Vai J?s zin?t, kas ir eiro?

a) kaut ko esmu dzird?jis;

b) zinu;

c) esmu ?oti labi inform?ts.

No respondentu atbild?m var secin?t, ka jaunatne visum? ir inform?ta par

eiro – kas tas t?ds ir un k?ds no t? labums, liela da?a ir pat ?oti labi

inform?ta, kas atrodams par ?oti pozit?vu faktoru. T?du, kas kaut ko ir

dzird?ju?i, ir sam?r? maz, tie sast?da respondentu maz?ko da?u.

2. K?da ir J?su attieksme pret eiro?

a) neitr?la;

b) negat?va;

c) pozit?va.

?aj? jaut?jum? aptauj?to cilv?ku domas dal?s. Liel?k? da?a ir tom?r

noska?oti pozit?vi pret eiro un ar prieku uz?em t? par?d??anos. Otra

liel?k? respondentu grupa pret eiro pagaid?m noska?oti neitr?li. To da??ji

izrais?jis ar? nepietiekams daudzums objekt?vas inform?cijas, k? ar?

uztic?ba vecajai sist?mai.

3. K? J?s sa?emat inform?ciju par eiro?

a) no preses;

b) no TV;

c) no draugiem;

d) citur.

Liel?k? da?a aptauj?to inform?ciju par eiro sa??mu?i no masu medijiem –

telev?zijas un preses, da?a ar? no draugiem uzzin?ju?i ko jaunu, da?a, kas

neb?t nav maza, k? alternat?vo inform?cijas ieg??anas veidu min?jusi

Internet.

4. K? eiro ietekm?s J?su dz?vi?

a) nek?di;

b) finansi?lie r??ini tiks p?rv?rsti eiro;

c) pl?noju dr?zum? (s?kot ar 2002. gadu) p?riet uz eiro;

d) braucot uz ?rzem?m b?s viegl?k ar val?tas mai?u.

Liel?ko da?u aptauj?to cilv?ku dz?vi pa?reiz eiro nek?di neizmain?s. Tas ir

saprotami, lielai da?ai cilv?ku ar neskaidras naudas nor??iniem m?sdien?s

nav nek?das saskarsmes. Lielai da?ai respondentu finansi?lie r??ini (banku

konti, depoz?ti) tiks p?rv?rsti eiro. Bet liel?kajai aptauj?to da?ai,

vienk?r?i b?s viegl?k ar val?tas mai?u, izbraucot uz ?rzem?m.

5. Vai J?s uzskat?t, ka ar? Latvijai b?tu j?p?riet uz eiro?

a) nek?d? gad?jum?;

b) tas b?tu pamat?gi j?izv?rt?;

c) viennoz?m?gi – j?.

Liel?k? da?a aptauj?to pret eiro attiec?s ar uztic?bu, ta?u lats tom?r ir

ierast?ks, lata, k? stabilas naudas t?ls ir stipri iesak?ojies un

nostiprin?jies m?su apzi??s. Ta?u eiro – t?s ir, iesp?jams, m?su n?kotne –

da?a respondentu to atz?st. Ir ar? t?di, kas neatz?st Latvijas p?rie?anu uz

eiro visp?r, ta?u tas ir neiesp?jami, ?emot v?r? m?su politikas virz?bu uz

Eiropas Savien?bu.

6. K?da ir J?su attieksme pret ES saist?b? ar Latviju?

a) Latvijai b?tu taj? j?iest?jas;

b) Latvijai neb?tu ?pa?i j?cen?as taj? iest?ties;

c) Latvijai nevajadz?tu iest?ties ES.

Protams, k? jau tika gaid?ts, nospiedo?ais aptauj?t?s sabiedr?bas vairums

bija par Latvijas iest??anos Eiropas Savien?b?, par Latvijas nesaraujamo

sai?u ar Eiropu nostiprin??anu. Maz bija t?du, kas uzskata, ka Latvijai

?pa?i nevajadz?tu censties tur iek?auties – ja vi?i m?s tur ?em – labi, ja

ne – neiesim jau no ?das l?st lauk?, un pavisam maz bija t?du, kas

uzskat?ja, ka Latvijai visp?r nevajadz?tu pievienoties Eiropas Savien?bai.

7. Vai Eiropai ir vajadz?ga vienota val?ta?

a) j?;

b) n?.

Ar? ?aj? jaut?jum? respondenti izr?d?ja zin?mu vienl?dz?bu, apgalvojot, ka

Eiropai ir vajadz?ga vienot? val?ta, un, ka eiro ir vajadz?gs. Viedok?i,

protams, at???r?s, bet visum? sabiedr?bas viedokli ?aj? jaut?jum? var?tu

atspogu?ot jaunajai val?tai par labu.

Visum? no ??s aptaujas var secin?t, ka sabiedr?ba ir inform?ta par eiro, un

ka t?s attieksme pret to ir pozit?va, ta?u nogaido?a. Tas ir likumsakar?gi,

jo poz?cija, kur? m?s pa?laik atrodamies ?auj mums nov?rot eiro ievie?anu

11 Eiropas valst?s, m?c?ties no vi?u k??d?m, lai m?s n?kotn?, kad pa?iem

n?ksies sastapties ar ?o procesu, kas, es dom?ju ir neizb?gams, nepie?autu

t?s pa?as k??das. Sabiedr?ba atbalsta Eiropas naudas apvieno?anas centienus

un ir par r??inu vienk?r?o?anos ar Eiropu.

Nobeigums un secin?jumi.

No aptaujas var secin?t, ka sabiedr?ba visum? ir labi inform?ta par

eiro un t? ievie?anu. Tom?r sabiedr?bas attieksme ir nogaido?a. ?eit zin?mu

lomu sp?l? ar? uztic?ba latam, kur? nostiprin?jies m?sos k? stabilit?tes un

p?rtic?bas t?ls. Ta?u sabiedr?ba saprot, ka eiro - t? ir n?kotne.

M?su pa?reiz?j?s poz?cijas liel?k? priek?roc?ba ir t?, ka m?s pa?laik

varam nov?rot eiro ievie?anu 11 ES valst?s, lai v?l?k, kad mums pa?iem

n?ksies ar to saskarties, m?s nepie?autu t?s pa?as k??das un b?tu lab?k

sagatavoti. R?p?gi izsverot visus par un pret var izdar?t attiec?gos

secin?jumus, attiec?b? uz eiro un Latviju, k? ar? eiro ietekmi uz Latviju.

Protams, ir ar? negat?vie faktori, ta?u, pozit?vo faktoru un labumu ir

vair?k, un kopum? ?is m??in?jums apvienot Eiropas val?tas vien? vesel?, es

dom?ju, ir izdevies.

Eiro ietekme uz Latviju b?s pozit?va, k? liel?kie labumi j?min tas,

ka vienk?r?osies r??ini ar Eiropas Savien?bas valst?m, k? ar? tas, ka

t?ristiem b?s viegl?k ar val?tas mai?u, iebraucot ES valst?s. Katras no ES

un EMS dal?bvalsts nacion?l? tirgus robe?a izzud?s, un tas, ko m?s ieg?sim

b?s liels tirgus ar pla??m iesp?j?m, kas sp?j?gs m?roties sp?kos ar? ar ASV

un Jap?nas ekonomiskaj?m zon?m.

Ar? p?c Latvijas Bankas izteikumiem eiro ievie?anas ietekme uz

Latviju b?s visnota? pozit?va, bet ar lata piesaist??anu eiro n?ksies v?l

mazliet pagaid?t. Lai gan jebkur? gad?jum? lats tiks liel?k? vai maz?k?

m?r? piesaist?ts eiro - SDR groz?, kuram pa?reiz?ji ir piesaist?ts lats,

v?cu markas un fran?u franka viet? n?ks eiro, t? k? SDR groz? eiro sp?l?s

galveno lomu.

Izmantot?s literat?ras saraksts

Laikraksti un ?urn?li:

“Dienas bizness” - periodika

“Diena” - periodika

“Neatkar?g? R?ta Av?ze” - periodika

“Kapit?ls” – periodika

“The Economist” – periodika

Gr?matas:

Euroview 2 – ING’s view of questions about euro (summer 1997)

LB Kiel Euro Special (1998)

The euro – a stable currency for Europe – Deautsche Bank Research Special

Report (February 1997)

Inform?cijas bukleti:

Euro times (December 1998)

London: ready for the euro

Latvijas Bankas informat?vais buklets “Eiro”

Rietumu bankas informat?vais buklets.

Internet:

Latvijas Bankas ofici?l? m?jas lappuse (http://www.bank.lv )

Eiropas Savien?bas ofici?l? m?jas lappuse (http://europa.eu.int)

Eiropas integr?cijas biroja ofici?l? m?jas lappuse (http://www.eib.lv)

Pielikums.

Eiro mon?tas un banknotes

1. Mon?tas

|[pic] |[pic] |

|[pic] |[pic] |

|[pic] |[pic] |

|[pic] |[pic] |

Katr? valst? eiro izskat?sies sav?d?ks:

|[pic] |[pic] |

|[pic] |[pic] |

|[pic] |[pic] |

|[pic] |[pic] |

|[pic] |[pic] |

2. Banknotes

|[pic] |[pic] |

|[pic] |[pic] |

|[pic] |[pic] |

|[pic] |[pic] |

|[pic] |[pic] |

|[pic] |[pic] |

-----------------------

[pic]

[pic]

[pic]

[pic]

[pic]

[pic]

[pic]

2 centi

1 cents

10 centi

5 centi

50 centi

20 centi

2 eiro

1 eiro

Be<[pic]#[pic]ij[pic][pic]

Austrij[pic][pic]

Sp[pic][pic]nij[pic][pic]

V[pic][pic]cij[pic][pic]

*[pic]rij[pic][pic]

Francij[pic][pic]

N+[pic]derland

Страницы: 1, 2, 3