бесплатно рефераты
 

Eiro

Eiro

Satura r?d?t?js.

Ievads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1. lpp

Ekonomisk?s un monet?r?s sadarb?bas v?sture . . . . . 2.lpp

Bretton-vudas sist?mas sabrukums . . . . . . . . . . . . . . 4. lpp

Monet?r? sist?ma un ECU . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .7. lpp

Ekonomisk? un monet?r? savien?ba - priek?roc?bas un tr?kumi . . . 8. lpp

Par un pret

Eiro ievie?ana veicin?s t?risma att?st?bu . . . . . . . . . . 10. lpp

Stabila nauda . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. 11. lpp

Samazin?sies val?tu risks . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 13.

lpp

Izveidosies liel?ks tirgus, kur? nor??ini notiek vien? val?t?, l?dz ar to

vienk?r?osies nor??ini Eiropas valstu starp? . . . . . . . .13. lpp

Izveidosies stabila otra alternat?va rezerves val?ta pret dol?ru . . . 14.

lpp

Mobiliz?s Austrumeiropas un Centr?leiropas valstis strauj?k un dzi??k veikt

politisk?s un ekonomisk?s reformas . . . . . . . . . . 15. lpp

Samazin?sies procentu likmes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 16. lpp

Ievie?ot eiro z?d noz?m?gs ierocis – val?tas mai?a c??ai pret naudas

atmazg??anu . . .. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. .16. lpp

Eiropa paliks kosmopol?tiska – “Val?ta – t? ir valoda. Cilv?ks nevar tik

viegli nomain?t valodu.” . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

17. lpp

Neizdo?an?s gad?jum? cie? visas pasaules ekonomika . .18. lpp

Paz?d iesp?ja kontrol?t iek??jo monet?ro politiku . . . . . 19. lpp

K? eiro ir g?jis s?kot no ievie?anas br??a? . . . .20.lpp

Latvija un eiro . . . . . . . . . . . . . . 23. lpp

Aptauja . . . . . . . . . . . . 26. lpp

Nobeigums un secin?jumi . . . . . . . . . . . 30. lpp

Izmantot?s literat?ras saraksts . . . . . . . . 31. lpp

Pielikums

Eiro mon?tas un banknotes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 32.

lpp

Ievads

K? jau visiem zin?ms, kop? 1999. gada 1. janv?ra pasaul? n?kusi jauna

val?ta. T? ir Eiropas Savien?bas kop?j? val?ta – eiro. Pagaid?m gan t?

figur? tikai neskaidras naudas nor??inos, ta?u ar 2002. gada 1. janv?ri to

ir pl?nots ieviest apgroz?b? ar? skaidras naudas nor??inos vis? Eirop?. ?is

nav pirmais m??in?jums apvienot Eiropas val?tas, bet, pagaid?m

v?rien?g?kais un ar? veiksm?g?kais. Eiro aizst?s 11 Eiropas monet?r?s

savien?bas (EMS) dal?bvalstu nacion?l?s val?tas un nacion?l? monet?r?

politika tiek uztic?ta Eiropas Centr?lajai Bankai (ECB).

Man ?ie visi procesi lik?s ?oti interesanti, t?d?? nol?mu tos pap?t?t

tuv?k un apskat?t tie?i saist?b? ar Latviju – k? Latviju ietekm?s eiro

ievie?ana, k?di b?s izdev?gie momenti, kas n?k tai l?dzi, k?di ???r??i, un

k?di negat?vie momenti. T? k? ??du momentu ir ?oti daudz, darb? apskatu

tikai, p?c man?m dom?m, svar?g?kos. Tiek apskat?tas ar? Latvijas iesp?jas

p?riet uz ?o jauno val?tu t?s ce?? uz Eiropas Savien?bu, kas tiek ar?

min?ts Latvijas Bankas strat??ij? k? viens no galvenajiem punktiem

iek?aujoties ES.

Grib?ju noskaidrot ar? sabiedr?bas viedokli ?aj? jaut?jum?, t?d??

veicu aptauju, kur? noskaidroju cilv?ku inform?t?bas l?meni par eiro, to

attieksmi pret to un pret Eiropas Savien?bu visp?r.

Ekonomisk?s un monet?r?s

sadarb?bas v?sture.

P?c Otr? pasaules kara Rietumeiropas demokr?tisk?s valstis, s?ka mekl?t

jaunu virz?bu, kas nodro?in?tu gan politiski, gan ekonomiski stabilu

att?st?bu un “aizsarg?tu” t?s no milit?r?s Krievijas un ekonomiski sp?c?g?s

Amerikas. Jau 1948. gad? tika nosl?gts beniluksa Muitas ?nija starp

Be??iju, N?derlandi un Luksemburgu, kas v?l?k k?uva par modeli da??du

valstu ekonomiskai sadarb?bai. Ta?u Jaun?s Eiropas (runa ir par valstu

integr?ciju t?d? noz?m? k? m?s to saprotam un uztveram ?obr?d) pirms?kumi

dat?jami ar 1950-51. gadu, kad tika nosl?gts l?gums par Eiropas Og?u un

t?rauda apvien?bas izveidi - tas bija pirmais pla?a m?roga ekonomiskais

l?gums, kas saist?ja praktiski visas liel?k?s Eiropas valst?s. 1957. gad?

se?as Eiropas valstis paraksta t.s. Romas l?gumu, izveidojot Eiropas

ekonomisko asoci?ciju EEA un Eiropas Atomener?ijas apvien?bu. ?o Eiropas

l?gumu m?r?is ir veicin?t saimniecisko aug?upeju un augst?ku dz?ves l?meni

un nov?rst iesp?jamos milit?ros draudus. L?dz ar to var uzskat?t, ka uz

1958. gadu nosl?dz?s pirmais “neapzin?t?s” integr?cijas posms - bija

skaidri izkristaliz?jusies Eiropas valstu griba un nepiecie?am?ba veidot

“kop?jas m?jas”.

Eiropas Kopienas m?r?is nodibin?t ekonomisko un monet?ro savien?bu

ofici?li formul?ts 1969. gad? valstu un vald?bu konferenc? H?g?. Kop? t?s

reizes vair?kk?rt?gi tas ticis kori??ts Eiropas valstu samitos. Var izdal?t

tr?s svar?gus posmus Eiropas ekonomiskaj? un monet?raj? integr?cij? Eiropas

Kopienas ietvaros.

Pirmais posms 1958. - 1968. gads. ?aj? laik? tika nosl?gts p?rejas

posms uz kop?jo tirgu. Tika sperti pirmie so?i s?kot ar netarifu barjeru

nov?k?anu, l?dz br?vai pre?u kust?bai starp se??m Eiropas Kopienas valst?m.

?pa?i progress tika pan?kts kop?jas lauksaimniec?bas politikas izstr?d?,

kas uz ?? perioda beig?m jau re?li s?ka funkcion?t. Tika likti pamati

kop?jai transporta politikas sagatavo?anai (pa?saprotama att?st?bas gaita

p?c muitas ?nijas realiz??anai dz?v?) . L?dz ar to var teikt, ka uz 1969.

gadu jau eksist?ja iev?rojams kop?jais tirgus.

N?ko?ais solis bija Eiropas Monet?r?s savien?bas izveide, t.i.

stabilas monet?r?s zonas izveide Eirop?. Nepiecie?am?ba p?c ??das

savien?bas izriet?ja no sasniegt? progresa koptirgus izveides jom?.

Spiediens uz Bretton-Vudas val?tas sist?mu (t? sabruka 1970. gad?) Eiropas

valstu vad?t?jiem lika nopietn?k piev?rsties Monet?r?s ?nijas izveidei.

1970. gad? Luksemburg? Eiropas Kopienas Ministru Padom? tika pie?emts

l?mums, ka turpm?k valstu monet?r?s integr?cijai j?notiek paral?li

(vienlaic?gi) ar ekonomisk?s politikas konversiju. Praks? tas noz?m?ja, ka

Eiropas Kopienas valst?m j?koordin? sava darb?ba defic?tu finans??anas,

nodok?u politikas un finansu tirgus jom?s. Dal?bvalst?m tika rekomend?ts

pak?peniski sa?aurin?t val?tas mai?as kursu sv?rst?bu robe?as, ar m?r?i

l?dz 1980. gadam rad?t apst?k?us piln?gi br?vai kapit?la kust?bai un

piln?gi br?vu val?tu konvertibilit?ti sav? starp? p?c neatgriezeniski

fiks?tiem val?tas kursiem.

Otrais posms 1969. - 1979. gads. Lai paaugstin?tu Eiropas monet?r?s

savien?bas gatav?bas pak?pi, 1972. gad? B?zel? tiek pie?emts l?mums, par

apmai?as kursa sv?rst?bu robe?as noteik?anu Eiropas val?t?m attiec?b?

vienai pret otru. Noteikumi paredz?ja, ka sv?rst?bas nedr?kst p?rsniegt

attiec?go val?tu sv?rst?bas pret ASV dol?ru. ?o meh?nismu nosauca par

“??sku tunel?” (snake in the tunnel). “??ska” ir val?tas kursu sv?rst?bas

Kopienas ietvaros un “Tunelis” ir val?tas kursu sv?rst?bas pret dol?ru.

Ta?u 1970. gads nebija labv?l?gs ekonomikas un monet?rai integr?cijai.

Bretton Vudas sist?mas sabrukums, naftas cenu straujais pieaugums, kas

savuk?rt izrais?ja augstu infl?cijas l?meni, rad?ja lielu spekulat?vu

spiedienu uz Eiropas val?t?m. Nesak?rtot?ba starptautiskaj?s monet?raj?s

attiec?b?s padar?ja Eiropas monet?ro integr?ciju ?oti sare???tu, vai pat

neiesp?jamu.

1972. gad? Anglija pie??va sterli?u m?rci?as sv?rst?bas ?rpus

noteiktaj?m “??skas” un “tune?a” robe??m. Anglijai dr?z sekoja ?rija,

D?nija un It?lija. 1977. gada beig?s tikai puse no Kopienas Valst?m

(Rietumv?cija, Be??ija, N?derlande, Luksemburga un D?nija) palika “??skas

un tune?a” meh?nisma ietvaros.

1979. gada Br?menes konferenc? Eiropas valstu vad?t?ji no jauna

apstiprin?ja v?l??anos izveidot piln?gu monet?ro savien?bu. L?dz ar to

1979. gada mart? tika apstiprin?ti konceptu?li piln?gi jauni Eiropas

Monet?r?s Savien?bas veido?anas principi.

Tre?ais posms 1979. - 1994. gads. Asto?desmitajos gados v?l vair?k

nostiprin?j?s doma par integr?cijas nepiecie?am?bu, jo:

- bija nepiecie?ams apvienot fragment?ro Eiropas tirgu, lai padar?tu

to konkur?tsp?j?gu ar Amerikas un Jap?nas ekonomiku.

- ?oti asas bija re?ion?l?s atpalic?bas probl?mas, kas bija

j?likvid?.

?o apsv?rumu d??, tika izstr?d?ta programma, kas paredz?ja nov?kt visas

fizisk?s, tehnisk?s un fisk?l?s barjeras br?vai pre?u, pakalpojumu, personu

un kapit?la kust?bai l?dz 1992. gadam.

P?c ??s programmas realiz?cijas, dabisks integr?cijas procesa turpin?jums

b?tu vienotas naudas vien?bas - ECU ievie?ana. (kas gan nav oblig?ti). To

var?tu izdar?t tikai ar centraliz?tas instit?cijas pal?dz?bu, kas

kontrol?tu vienotu kred?ta procentu likmi visai Savien?bai un apmai?as

kursu pret tre?aj?m valst?m.

Bretton-vudas sist?mas sabrukums.

Britu m?rci?as devalv?cija 1967. gad?. Bretton-Vudas sist?ma tr?kumi

veicin?ja destabiliz?jo?as situ?cijas veido?anos, kad izteikti v?j?k?s un

stipr?k?s val?tas tika pak?autas intens?viem spekulantu uzbrukumiem, kas

izpaud?s val?tas masveida p?rdo?an? vai pirk?an?. Spilgti piem?ri ir 1967.

gada Lielbrit?nijas m?rci?as devalv?cija un 1971. gada Bretton-Vudas

sist?mas sabruk?ana.

Jau pirms m?rci?as ofici?l?s devalv?cijas 1967. gad? piepras?jums un

pied?v?jums p?c m?rci??s denomin?tiem akt?viem nebija sabalans?ts. T?p?c,

lai kompens?tu piepras?juma un pied?v?juma negat?vo bilanci un t?d?j?di

notur?tu p?r?k augstu nov?rt?to m?rci?u (2,8 USD/GBP l?men?),

Lielbrit?nijas centr?l? banka regul?ri iepirka GBP lielos apjomos. ??da

veida oper?cijas strauji samazin?ja Lielbrit?nijas rezervju kr?jumus, kas

atspogu?oj?s ar? valsts maks?jumu bilanc?. 1967. gada 17. novembr? rezervju

zaud?jumi bija sasniegu?i t?dus apm?rus, ka spekulanti s?ka ?aub?ties par

IMF (Starptautiskais Val?tas Fonds) sp?j?m kompens?t ?os zaud?jumus ar

aizdevumu Lielbrit?nijai. Tikl?dz spekulanti (ar? “mirst?gie” tirgus

dal?bnieki) sajuta briesmas, ka vi?u m?rci?u ieguld?jumi n?kotn? var k??t

mazv?rt?gi, strauji samazin?j?s piepras?jums p?c m?rci?u akt?viem.

Milz?gais m?rci?u akt?vu pied?v?jums no vienas puses un minim?lais

piepras?jums no otras puses rad?ja GBP p?rdo?anas kampa?u tirg?. Rezult?t?,

17. novembra dienas laik? Lielbrit?nijas centr?l? banka zaud?ja vair?k nek?

1 mljrd. no sav?m dol?ru rezerv?m. N?ko?aj? dien? centr?l? banka

kapitul?ja, devalv?jot m?rci?u par 14%. Spekulantiem, kas 14. novembr?

p?rdeva savas m?rci?as centr?lajai bankai, jau 18. novembr? var?ja

“ieskait?t” sav? kabat? 140 mlj. USD pe??as, savuk?rt centr?l? banka t?du

pa?u summu var?ja norakst?t zaud?jumos. Ar? p?d?jo gadu pieredze liecina,

ka centr?l?s bankas pat apvienojoties nesp?j st?v?t pret? milz?gajai tirgus

a?iot??ai, kur? p?rsvar? valda cilv?ku emocijas un alkat?ba. Centr?lo banku

darb?ba rezult?t? darbojas k? katalizators, kur?, faktiski, nolemj doto

val?tu devalv?cijai, ja intervence neizdodas (kas notiek 90% gad?jumos).

Bretton-Vudas sist?mas sabrukums. P?c m?rci?as devalv?cijas Bretton-

Vudas sist?ma p?rdz?voja v?l vair?kus triecienus: Francijas franka

devalv?cija 1969. gada august?, V?cijas markas peldo?ais kurss un

revalv?cija 1969. gada Septembr? - Oktobr?. Punkts tika pielikts 1970-1971.

gada vispasaules ekonomisk?s kr?zes laik?.

1970. gad? strauji pieauga ASV maks?jumu bilances defic?ts, sasniedzot

10 mljrd. USD gad?. 1971. gad? tas palielin?j?s v?l vair?k (jau pirmaj?

kvart?l? tas p?rsniedz 5 mljrd. USD). tas liecin?ja, ka cit?m valst?m bija

t?ds pats maks?jumu bilances p?rpalikums, liel?ko da?u no t?s veidoja

Rietumv?cijas izteikti pozit?v? maks?jumu bilance. Lai saglab?tu teko?o

V?cijas markas un ASV dol?ra kursu - 0.27 DEM/USD, Bundesbanka (V?cijas

centr?l? banka) no 1971. gada janv?ra l?dz martam pastiprin?ti p?rdeva DEM,

t?d?j?di papildus ieg?stot starptautisk?s rezerves. Apr?l? ?o rezervju

pl?sma uz Bundesbanku strauji pieauga v?l par 3 mljrd. USD. Strauja

rezervju piepl?de Bundesbank? noz?m?ja V?cijas monet?r?s b?zes

palielin??anos un naudas pied?v?juma palielin??anos, kas rad?ja infl?cijas

spiedienu. Lai to nov?rstu bija nepiecie?ama markas revalv?cija, ta?u

revalv?cijas gad?jum? strauji pieaugtu V?cijas mark?s denomin?to akt?vu

pe??a (uz kursa cel?an?s r??ina). To sajutu?i, tirgus dal?bnieki rad?ja

a?iot??as piepras?jumu p?c marku akt?viem (citiem v?rdiem sakot pa??m

mark?m). V?l 1971. gada 4. maij? Bundesbanka ar akt?vas intervences

pal?dz?bu m??in?ja atbalst?t dol?ru un neatlaist marku, kopum? ?aj? dien?

Bundesbanka iepirka vair?k nek? 1 mljrd. USD. Lai saglab?tu dol?ra un

markas kursu, 5. maija pirmo stundu laik? bija spiesta nopirkt v?l vienu

mljrd. USD. V?l p?c stundas V?cijas centr?l? banka pazi?oja ka atsak?s

veikt val?tas oper?cijas, ?aujot markai br?vi peld?t.

T? pa?a gada august? prezidents Niksons ar vi?a “jauno ekonomisko

politiku”, dol?rs vairs neb?s br?vi peldo?s, pazi?oja par Bretton-Vudas

sist?mas past?v??anas izbeig?anu. Decembr?, saska?? ar jauno “Smita” pl?nu

un sabiedroto vieno?anos, Bretton-Vudas sist?mai bija j?atjauno sava

darb?ba, ta?u t? cieta neveiksmi. 1973. gad? Amerika un t?s tirdzniec?bas

partneri vienoj?s par peldo?o kursu sist?mas izveido?anu.

Monet?r? sist?ma un ECU

Bretton-Vudas sist?mas sabrukuma likumsakar?gas sekas bija peldo?o

kursu ?ra, kas ir izdev?gi stipraj?m (DEM,JPY) val?t?m, bet draud?gi

v?j?kaj?m val?t?m (GBP,USD), jo pieaug spekulat?vais spiediens uz ??m

val?t?m. Visvair?k ?aj? situ?cij? cie? ra?ot?ji, kas vairs nevar veikt

detaliz?tu att?st?bas pl?no?anu neprognoz?jam? ?r?j? tirgus d??. Cieta

praktiski visas valstis un tie?i tas saros?ja Eiropas valstis izveidot

jaunu val?tas sist?mu. S?kotn?ji tas izpaud?s k? ierobe?otas val?tas kursa

sv?rst?bas ap fiks?tiem kursiem, ta?u agr?k vai v?l?k valst?m b?tu

j?vienojas par v?l cie??ku integr?ciju val?tas jom?, proti, vienotas

val?tas ECU (European Currency Unit) ievie?anu Eiropas Kopienas ietvaros.

Eiropas Monet?r?s sist?mas pamatelements ir ECU, kas ir “composite

currency” (val?tas grozs). Tas izveidots balstoties uz katras dal?bvalsts

specifiskiem val?tas daudzumiem, atbilsto?i to kop?jam nacion?lajam

produktam un dal?bai kop?j? tirdzniec?b?. ECU kalpo ar? k? Savien?bas

ekonomisko attiec?bu nov?rt??anas l?dzeklis, jo Savien?bas bud?ets tiek

nov?rt?ts ar ECU.

ECU v?rt?bu katr? val?t? var noteikt atbilsto?i t?s v?rt?bai, k?

komponentei no val?tu groza. (atkar?b? no dot?s val?tas vien?bu skaita

groz?).

T? k? katrai val?tai ir noteikta attiec?ba ar vienu ECU, tad ir

iesp?jams noteikt savstarp?ji fiks?tus nacion?lo val?tu kursus. Tas ir

divpus?js, centr?lais kurss. Katrai dal?bvalstij tas ir j?notur zin?m?s

robe??s. (procentu?li izteikt?s). ?obr?d ?? robe?a ir 2.5%, ta?u ekonomiski

v?j?kaj?m valst?m ?? robe?a var tikt papla?in?ta l?dz 6.0%. Ne vis?m

valst?m ir pa sp?kam izpild?t ?os noteikumus, t? jau 1992. gad? It?lija un

Lielbrit?nija, p?rk?pjot ?o robe?u, faktiski, p?rtrauca savu dal?bu

izveidotaj? Mai?as Kursu Meh?nism? (MKM). ES valstu centr?laj?m bank?m

kop?gi j?c?n?s par nacion?lo val?tu fiks?to kursu saglab??anu, kas izpau?as

sekojo?i: Ja fran?u franks nokr?t l?dz savai 2.25% robe?ai attiec?b? pret

v?cu marku, tad Francijas bankai ir j?p?rdod v?cu markas un V?cijas

Bundesbankai j?iep?rk fran?u franki.

Bez intervenc?m, attiec?go valstu centr?lo banku r?c?b? ir ar? citi

instrumenti, piem?ram, procentu likmes.

1993. gada 2. august?, lai mazin?tu spekulat?vo spiedienu uz v?j?kaj?m

val?t?m, nacion?lo val?tu kursu sv?rst?bas robe?a tika noteikta 15% apm?r?,

ta?u praktiski valstis cen?as iev?rot iepriek? noteikto 2.5% robe?u.

Lai pal?dz?tu valst?m veikt da??das finansu oper?cijas (samazin?tu

bud?eta, tirdzniec?bas bilances defic?tus, notur?tu val?tas kursu) Eiropas

Monet?r?s sist?mas ietvaros tika izveidoti da??di papla?in?ti kred?ta

meh?nismi. Viena no instit?cij?m, kas ir ??s meh?nisma sast?vda?a, ir

Eiropas Monet?r?s sadarb?bas fonds, kur? ir pilnvarots sa?emt naudas

rezerves no dal?bvalst?m un man?t t?s pret ECU. savuk?rt dal?bvalstis var

?o naudu izmantot savstarp?jo par?du k?rto?anai un transakcij?m ar Eiropas

Monet?r?s sadarb?bas fondu. No t? izriet ?oti svar?gs secin?jums, proti,

ECU ir ne tikai kopsauc?js (vienota m?raukla), bet gan re?ls akt?vs, ar

kuru izsaka par?dus un saist?bas.

Ekonomisk? un monet?r? savien?ba -

priek?roc?bas un tr?kumi.

Priek?roc?bas:

1. Vienota Eiropas naudas vien?ba dos iesp?ju p?rvar?t iek??j? tirgus

fragment?ciju un padar?s izmaksu un cenu sist?mu sal?dzin?mu vis?

savien?bas teritorij?, kas veicin?s konkurenci - t?tad att?st?bu.

2. Atkrit?s probl?mas, kas saist?tas ar val?tas mai?u ce?ojot Eiropas

teritorij?. L?dz ?im ce?ojot pa vis?m 12 ES valst?m, katr? no t?m mainot

naudu, t? zaud?ja l?dz 40% no s?kotn?j?s v?rt?bas.

3. Samazin?sies biznesa administrat?vie izdevumi un laika pat?ri?? dar?juma

braucienos, ?pa?i tas veicin?s maz? biznesa att?st?bu, kuram l?dz ?im bija

desmit rei?u liel?ki administrat?vie izdevumi, nek? multinacion?laj?m

korpor?cij?m.

Tr?kumi:

1. Monet?r?s un fisk?l?s kompetences nodo?ana no nacion?l? l?me?a uz ES

l?meni noz?m?s, ka sp?c?g?kaj?m valst?m b?s j?pie?em ekonomisk?s politikas

jaut?jumi kop? ar v?j?kaj?m (v?j?k att?st?t?m ) valst?m, kas ir tolerantas

pret augst?ku infl?cijas l?meni. Daudzi ?aj? apst?kl? saredz zin?mus

draudus nacion?l?s suverenit?tes zaud??anai.

2. Ekonomiski v?j?k?s valstis zaud?s iesp?ju devalv?t savas naudas

vien?bas, t?d?j?di zud?s iesp?ja palielin?t eksport?jamo pre?u noietu uz

val?tas kursa pazemin??anas r??ina, k? tas bie?i tiek dar?ts ?obr?d. Ta?u

no otras puses, tam vienm?r ir bijis ?slaic?gs efekts, jo tas neveicina

jaunu tehnolo?iju ievie?anu, padara darbasp?ku neelast?gu, paaugstina

import?jam?s izejvielas cenas. Ar vienk?r?u izmaksu p?rv?rt??anu (t? tas ir

gad?jum?, kad val?ta tiek devalv?ta) netiek uzlabota produkcijas kvalit?te

un serviss.

3. P?rejas posm? uz vienotu naudas vien?bu n?ksies sastapties ar milz?g?m

faktiskaj?m izmaks?m, kas saist?tas ar banku tehnolo?ijas izmai??m.

Apr??in?ts, ka b?s nepiecie?ams p?rstr?d?t vair?k nek? 35000 bankas

apkalpojo??s programmas, miljoniem ?eku gr?mati?as, j?p?rkvalific?

person?ls, turkl?t bankas zaud?s lielu da?u pe??as no val?tas oper?cij?m.

Tas viss kopum? katrai bankai izmaks?s vid?ji 125 mlj. ASV piecu gadu

laik?.

Par un pret

Eiro ievie?ana veicin?s t?risma att?st?bu.

K? zin?ms, viens no liel?kajiem ieguvumiem Eiropas valstu

iedz?vot?jiem, kas saist?s ar eiro ievie?anu ir val?tas mai?as probl?mas

atrisin?jums. Tas noz?m?, ka ce?ojot pa Eiropu t?ristiem sava nacion?l?

val?ta vairs neb?s j?konvert? attiec?g?s valsts val?t?, jo 11 Eiropas

Страницы: 1, 2, 3


ИНТЕРЕСНОЕ



© 2009 Все права защищены.