Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirgu

S0

W1

l?kne

W0

W0

Darbasp?ka

D0

piepras?juma

D1

l?knes

D1 D0

( a) L1 L0

Nodarbin?t?bas (b) L1

L0 Nodarbin?t?bas

l?menis (L)

l?menis (L)

Alga Darbasp?ka pied?v?juma

(W) l?knes

Darbasp?ka piepras?juma

W0

l?kne

D1

D0

Bezdarbs

( c) L1 L0

Nodarbin?t?bas l?menis (L)

12.z?m.K?d?? algas nesamazin?s, mainoties darbasp?ka

piepras?jumam.

4.Arodbiedr?b?s.

Viens no iemesliem, k?d?? algas nesamazin?s, palielinoties bezdarbam, ir

eso?ie l?gumi un ierobe?ojumi, kas nepie?auj iev?rojamas izmai?as. B?t?b?

past?v apak??jais algu slieksnis l?dz?gi k? apak??jais cenu slieksnis.

4.1. Arodbiedr?bu j?dziens.

Saska?? ar deklar?ciju par Latvijas Republikas neatkar?bas atjauno?anu un

Latvijas likumiem Republikas iedz?vot?jiem ir ties?bas br?vi veidot

arodbiedr?bas.

Latvijas republikas arodbiedr?bas ir neatkar?gas sabiedriskas organiz?cijas

,kas pau? ,p?rst?v savu biedru darba un citas soci?l?s un ekonomisk?s

ties?bas un intereses saska?? ar Latvijas republikas likumu “Par

arodbiedr?b?m” ,citiem Latvijas Republik? sp?k? eso?ajiem likumiem un

Latvijas Republikas arodbiedr?bu stat?tiem ,k? ar? iev?rojot principus un

normas ,kas noteiktas Visp?r?j? cilv?kties?bu deklar?cija un citos

starptautiskajos paktos un konvencij?s .

Pirmie pieci gadi LBAS darb?b? bija svar?gi ar centieniem demokratiz?t

arodbiedr?bu darbu ,saglab?t vienotu un solid?ru arodbiedr?bu kust?bu

valsti .Vajadz?ja iem?c?ties un nostiprin?t jaunas darb?bas formas un

metodes ,kas piem?rotas tirgus ekonomikas apst?k?iem ,lai var?tu efekt?v?k

aizst?v?t darbinieku –arodbiedr?bas biedru ties?bas un intereses .Ieg?t?

pieredze rad?ja ilglaic?gas darb?bas programmas izstr?d??ana.

4.2.LBAS strukt?ra un instit?cijas.

Pa?laik LBAS apvieno 29 nozaru un valsts l?me?a profesion?l?s arodbiedr?bu

apvien?bas .LBAS darbojas ,iev?rojot Latvijas Republikas likumus

,starptautisk?s ties?bu normas un t?s 3. kongres? pie?emtos Stat?tus

.Atbilsto?i Stat?tiem :

Savien?bas galvenie darb?bas principi ir dal?borganiz?ciju l?dzties?ba

,solidarit?te ,kop?go intere?u ?steno?ana un demokr?tiska p?rst?v?ba

Savien?bas instit?cijas ,kole?i?la vald?ba ,atkl?tums ,sadarb?ba ar

sabiedriskajam organiz?cij?m un kust?b?m Latvij? un ?rvalst?s ,kuru m?r?i

un darb?ba sekm? arodbiedr?bu intere?u ?steno?anu .Savien?ba savu darb?bu

balsta uz dal?borganiz?ciju izzin??anu un anal?zi .

13..z?m. LBAS strukt?ra ,instit?cijas un vad?ba.

Arodorganiz?cijas ,kas atrodas vien? administrat?vaj? teritorij? : saska??

ar sav?m interes?m un uz l?dzties?bas principiem veido apvien?bas – rajonu

un pils?tu arodbiedr?bu centrus .?ie centri veic koordin?jo?u

,organizatorisku un informat?vu darb?bu ,p?rst?v arodbiedr?bas sadarb?b? ar

attiec?go teritoriju pa?vald?b?m un darba dev?ju apvien?b?m.

LBAS augst?ka l?m?jinstit?cija ir kongress .Kongresu sasauc reizi trijos

gados ,un tas ir ties?gs ,ja to p?rst?v ne maz?k k? divas tre?da?as

dal?borganiz?ciju un taj? piedal?s ne maz?k k? divas tre?da?as deleg?tu .

Kongresu starplaik? Savien?bas augst?k? l?m?jinstit?cija ir konference

.Konferenci sasauc LBAS valde p?c nepiecie?am?bas .

Konferen?u starplaik? Savien?bas augst?k? l?m?jinstit?cija ir valde .Valdi

izveido divu ned??u laik? p?c kongresa ,katrai dal?borganiz?cijai dele??jot

taj? vienu p?rst?vi ar balssties?b?m .Vienlaic?gi t?s sast?v? ietilpst LBAS

priek?s?d?t?js un vi?a vietnieks .

Valde veic ??das funkcijas :

- realiz? Savien?bas darb?bas programmu ,kongresa l?mumus ;

- ierosina jaut?jumu par valsts un saimniecisk?s p?rvaldes instit?ciju

l?mumu un citu aktu darb?bas aptur??anu ,ja tie p?rk?pj arodbiedr?bas

biedru likum?g?s ties?bas un intereses ;

- iesniedz priek?likumus Saeimai ,valsts p?rvaldes un cit?m instit?cij?m ;

- sl?dz vieno?an?s ar valsts p?rvaldes instit?cij?m ,darba dev?ju un cit?m

organiz?cij?m ;

- apstiprina savien?bas gada bud?etu ;

- ?rk?rtas gad?jum? nos?ka dal?bmaksas atvieglojumus vai papildus m?r?a

finans?jumu Savien?bai ;

- apstiprina savien?bas vad?t?ju pien?kumus un atalgojuma pamatprincipus ;

- izveido Savien?bas izpildkomiteju un nosaka t?s kompetenci ;

- izveido valdes past?v?g?s komisijas ,darba un ekspertu grupas ;

- koordin? dal?borganiz?ciju un rajonu ,pils?tu arodbiedr?bu centru darb?bu

,apstiprina arodbiedr?bu centru nolikumus ;

- uz?em un izsl?dz dal?borganiz?cijas ;

- izskata str?dus starp dal?borganiz?cij?m un pie?em l?mumus ,kas saisto?i

ab?m pus?m ;

- organiz? starptautiskos sakarus un sadarb?bu ar ?rzemju arodbiedr?bu

centriem ;

- apstiprina Savien?bas simboliku un atrib?tiku .

4.3.LBAS darb?bas programma .

Tirgus ekonomikas apst?k?os ,kad dev?ji un darbinieki aizvien vair?k tiek

pak?auti biznesa pasaules ekonomisko ,soci?lo probl?mu un konfliktu

izpausmes formas .Pret? darba dev?ju interes?m ieg?t maksim?lu pe??u ir

darbinieku intereses –stabil?kas darbavietas ,cilv?c?gi darba un dz?ves

apst?k?i un pietiekami ien?kumi .

LBAS sav? programm? ir izvirz?jusi ilglaic?gus m?r?us demokr?tisku

attiec?bu veido?anai un nostiprin??anai arodbiedr?b?s un sabiedr?b?

,darbinieku ties?bu papla?in??anai un vi?u ekonomisko un soci?lo probl?mu

risin??anai .

Arodbiedr?bu m?r?is –piev?rst uzman?bu darbinieku vajadz?b?m ,pan?kt vi?u

ien?kumu nep?rtrauktu pieaugumu ,darba ties?bu aizsarg??anu un t?du soci?lo

nodro?in??anu ,kas garant?tu person?bas br?vu un vispus?gu att?st?bu .

Latvijas br?vo arodbiedr?bu savien?ba sav? darb?ba ir par :

- cilv?kties?bu iev?ro?anu Latvij? un vis? pasaul? saska?? ar ANO

cilv?kties?bu deklar?ciju un starptautisk?s darb?ba organiz?cijas

konvencij?m ;

- demokr?tiskas sabiedr?bas veido?anu ar arodbiedr?bu l?dzdal?bu ;

- solidarit?ti arodbiedr?bu kust?b?

Solidarit?te ir arodbiedr?bu kust?bas pamats .Sp?c?gas arodbiedr?bas ir

galvenais priek?noteikums darbinieku soci?lo un ekonomisko intere?u

aizst?v??anai .Tikai darbinieku apvieno?an?s arodbiedr?b?s ,vispirms

uz??mumos , liel?s ra?o?anas nozares ,starpnozaru arodbiedr?bu sadarb?bas

centros pils?tu ,rajonu un pagastu l?men? un visbeidzot arodbiedr?bu

savien?b? ,rada valst? priek?noteikumus darbinieku vienot?bai ,kas var dot

pretsparu darba dev?ju varai un aizst?v?t gan darbinieku profesion?l?s ,gan

visp?r?j?s intereses .

- soci?li aizsarg?tu tirgus ekonomiku ;

- darbinieku ties?bu papla?in??anu un tr?spus?jo darba dev?ju ,valsts un

arodbiedr?bu partnerattiec?bu iev?ro?anu ekonomisko ,soci?lo un kult?ras

probl?mu risin??an? ;

J?nodro?ina tr?spus?jo principu iev?ro?ana to jaut?jumu risin??an? ,kuros

iesaist?ti darba dev?ji ,valsts p?rvaldes instit?cijas un darbinieku

arodbiedr?bas .Arodbiedr?bas ir par atkl?tu dialogu vis?s

konfliktsitu?cij?s ,paturot ties?bas uz streiku k? darbinieku aizst?v?bas

izpausmes p?d?jo l?dzekli .

- valsts nodro?in?t?m ties?b?m uz br?vu izgl?t?bas ,profesijas un darba

izv?li katram cilv?kam ;

Arodbiedr?bas orient?jas sav?s pras?b?s –uz darbinieku interes?m ieg?t

visp?r?jo un profesion?lo izgl?t?bu ,kas nodro?in?tu tiem ilgsto?u un

stabilu darbasp?ka v?rt?bu .Arodbiedr?bas piepras?s nodro?in?t zin??anas un

paaugstin?t kvalifik?ciju .Arodbiedr?bas izgl?to savus biedrus ,veido

vi?iem izpratni par arodbiedr?bas uzdevumiem un lomu sabiedr?b? ,sagatavo

tos savu intere?u un ties?bu aizst?v??anai .- piln?gu nodarbin?t?bu

,darbinieka un vi?a ?imenes iztikai pietiekamu darba samaksas nodro?in??anu

,taisn?gu pe??as un darbinieku ien?kumu aizsardz?bu ;

Arodbiedr?bas uzskata ,ka viena no cilv?ka pamatties?b?m ir ties?bas uz

darbu .T?s var ?stenot tikai ar piln?gu nodarbin?t?bu .

Arodbiedr?bas c?n?s par taisn?gu darbinieku darba nov?rt??anu .Darbinieku

l?dzdal?bas apm?rs ikvien? ekonomiskas darb?bas nov?rt??an? ir soci?l?

taisn?guma m?raukla .

Akt?vai vieno?an?s un darba kopl?gumu nosl?g?anas politikai j?b?t v?rstai

uz taisn?gu ien?kumu sadali .Nacion?l? kopprodukta p?rdales politikai

j?nodro?ina no bud?eta finans?jamiem darbiniekiem l?dzv?rt?gi ien?kumi

sal?dzin?jum? ar citiem tautsaimniec?b? nodarbin?tajiem .

- t?du tautsaimniec?bas programmu izstr?d??anu un ?steno?anu ,kuras

nodro?ina piln?gu nodarbin?t?bu un pietiekamu soci?lo labkl?j?bu ;

- valsts saimniec?bas att?st?bas veicino?u nodok?u un monet?ro politiku ;

Arodbiedr?bas atbalsta nacion?lo tautsaimniec?bas un invest?ciju programmu

izstr?d??anu .??m programm?m j?aptver visi pas?kumi ,kas veicin?tu

ekonomikas aug?upeju un nodro?in?tu iedz?vot?jus ar darbu visos valsts

re?ionos .Invest?cijas j?novirza t?du ekonomikas nozaru att?st?bai ,kas ir

sevi??i svar?gs darbinieku nodarbin?t?bai .Invest?cij?m j?pal?dz izl?dzin?t

dz?ves l?meni da??dos valsts re?ionos .Arodbiedr?bas ir par to ,lai valsts

bud?ets kalpotu sabiedrisko vajadz?bu seg?anai ,soci?lajam taisn?gumam

,darbavietu rad??anai un to garant??anai .Valsts nodok?u un finansu

politika j?pak?rto ?iem m?r?iem .

-dro?iem un vesel?bai nekait?giem darba apst?k?iem ;

-katra cilv?ka ties?b?m uz dz?vokli un norm?liem dz?ves apst?k?iem ;

valsts finansi?li garant?tu soci?l?s dro??bas sist?mu ,kas materi?li

nodro?in?tu darbiniekus vecumdien?s un aizsarg?tu vi?us pret da??diem

dr?ves riskiem :slim?b?m ,negad?jumiem un bezdarbu ;

- m?tes un b?rnu ?pa?u soci?lo aizsardz?bu ;

- vien?d?m ties?b?m vesel?bas apr?p? visiem cilv?kiem neatkar?gi no vi?u

soci?l? un ekonomisk? st?vok?a un valsts garant?tu vesel?bas apr?pes

minimumu katram ;

- starptautisko arodbiedr?bu sadarb?bu ,kas vieno arodbiedr?bas

solidarit?t? un pal?dz ?stenot kop?gu darbinieku ties?bu un intere?u

aizst?v?bas politiku .

LBAS aicina :

Visus darbiniekus pievienoties arodbiedr?b?m un darboties l?dzi

demokr?tiskas ekonomiskas un sabiedrisk?s iek?rtas veido?an? un

nostiprin??an? .Biedru skaita palielin??ana ir viens no arodbiedr?bu

stiprin??anas galvenajiem nosac?jumiem ;

Att?st?t sievie?u kust?bu arodbiedr?bas ,veicinot vi?u l?dzdarb?bu

ekonomik? ,politik? un l?mumu pie?em?an? visos p?rvaldes l?me?os.

Arodbiedr?bas ?pa?i v?r?as pie str?d?jo??s jaunatnes un aicina to uz

sadarb?bu .Arodbiedr?bas atbalsta t?s centienus un v?lmes .

LBAS darb?bas programma ?stenojamam demokr?tisk?m metod?m :l?dzdal?bu

likumdo?anas aktu veido?ana ,vieno?anas un darba kopl?gumu sl?g?anu ar

darba dev?ju organiz?cij?m un darba dev?jiem ,darba tr?spus?j?s darba

dev?ju ,valsts un arodbiedr?bu padom?s ,k? ar? izgl?tojot savus biedrus

,koordin?jot dal?borganiz?ciju darb?bu un nostiprinot solidarit?ti

arodkust?b? .

4.4.Arodbiedr?bu politika tirgus ierobe?o?anas m?kstin??anai.

Da?i p?tnieki cen?as pier?d?t, ka arodbiedr?bas- organiz?cijas, kuras

cen?as maksimiz?t noteiktu m?r?tiec?gu funkciju. P?tnieku rind? bija

me?in?jumi novert?r no ekonometrijas pozicij?s tadas m?r?tiec?gas funkcijas

parametrus. Ka bija teikts augst?k, arodbiedr?bas sp?le ?oti svar?gu lomu

ne tikai tur, kur ir sakar? ar k?rto?anu parrun?m par darba samaksas

l?km?m, kuras ir izdev?gas vi?as biedriem, bet ar? daudz kur cit?r. T?p?c

nav br?nums, ka viedokli par to, kas tie?i ir m?r?tiec?ga funkcija

arodbiedribas, ?oti at??iras. Neskatoties uz to, ir izplat?ts viedoklis, ka

liel?ku da?u gad?jumos arodbiedr?bas c??as ne tikai darba algas

paaugstin??anai, privil??ij?m un pabalstiem darbiniekiem, bet ar? par to,

lai paaugstin?tu nodarbin?t?bas l?meni saviem darbiniekiem. Rezult?t?

galven?s tirgus ierobe?o?anas, kuras ierobe?o arodbiedr?b?s m?r?u

sasnieg?anai, ir st?voklis un elast?ba pa darba piepras?juma likmi darba

alg?.

Lai to paskaidrotu, vajag atlikt privil??ijas un darbiniekus pabalstus, ka

ar? darba nosac?jumus un apskat?t 14.z?mejumu, uz kura ir att?loti divas

piepras?juma likme D0e un Doi, kuras krust?s pirmatn?ja darba alg? W0 un

nodarbin?t?bas l?men? E0. Pie?emts, ka arodbiedr?ba cen?as paaugstin?t

darba samaksu saviem darbiniekiem l?dz W1. Tam ir nepiecie?ams, lai

nodarbin?t?ba kr?tu l?dz punktam E1e, bet ja arodbiedr?ba sask?r?jas ar

sam?ra elast?go piepras?juma sl?poD0e vai l?dz E1i, ja vi?am ir lieta ar

sam?ra neelast?go piepras?juma likmi D0i. Pie p?r?jam vien?dam

nosac?jumiem, jo vair?k ir elast?ga darba piepras?juma likme, jo vair?k b?s

nodarbin?t?bas sa?sin??ana, kura ir saist?ta ar jebk?du darba algas

paaugstin??anu.

Pie?emts tagad, ka piepras?juma sl?pa D0i novietojas l?dz D1i, bet taj?

laik? ies p?rrunas, kas, varb?t, ir atspogu?o??na uz augo?a piepras?juma

uz gal?jo produkti. Ja arodbiedr?ba pan?ca, ka darba alga vi?as locek?iem

paaugstin?tos l?dz W1, tad dot?ja gad?jum? nodarbin?to skaits nesamazin?s.

S?k?s dotaja paaugstin??? darba algas ir tikai pal?nin?jums auguma tempi

l?dz E2i l?menim nevis E3i. Ar citiem v?rdiem, pie par?jiem nemain?giem

nosac?jumiem, jo atr?k darba piepras?juma sl?pa kust?s uz ?r?jo ( vai

iek??jo) grafika pusi, jo maz?k( vai vair?k) b?s nodarbinat?bas sa?sin???na

vai saisin??ana aug?anas nodarbin?t?bas tempus jebk?da dot?ja darba algas

paaugstin??anas d??. T?da veida, arodbiedr?bas iesp?ja materi?li nodro?in?t

saviem locek?iem vair?k liel?ku darba algu ?tri att?stitajos nozar?s ar

neelast?go darba piepras?juma sl?po. Un otr?di, arodbiedr?bas b?s vaj?kas

tajos sektorus, kur pipras?juma elast?bu darba alg? b?s ?oti augsta un kur

darba piepras?juma sl?pa kustas uz grafika iek??jo pusi.

darba

alga

W1

W0

D0i

D0e

D1i

0 E1e E1i E0 E2i E3i

14z?m.Piepras?juma izaugsm?s ietikmi.

Daudzi arodbiedr?bas darb?b?s ir taisni m??in?jumi p?rkapt tirgus

ierpbe?o??nu, kura tikai trauc?vi?iem, :vai nu palielin?t darba

piepras?jumu uz arobiedr?b?s locek?iem, vai nu samazin?t darba algas

piepras?juma elast?bu uz vi?u pakalpojumiem. Sader?gi ar l?kumu par

parva??go piepras?jumu, darba algas piepras?juma elast?ba raksturojas ar

trim nozim?g?m raksturojumiem: cenas piepras?juma elast?bu uz gal?jo

produkti, ar arodbiedr?bu locek?us aizvieto?anas pak?pi, un pak?pi, kur?

pied?v?jums citu resursu ir atkar?gs no tas cen?m. Pie par?jiem vien?diem

nosac?jumiem , ja cenas piedav?juma elast?ba uz gal?jo produkti ir z?ma, ja

ir gr?ti aizt?vet arodbiedr?bas locek?us darbu ar citiem resursiem, un ja

citus resursus pied?v?jums sam?ra v?ji rea?? uz vi?u cen?m, tad par

rezult?tu b?s maz?k elast?gs piepras?jums uz arodbied?bu locek?us darbu.

Darba pied?v?juma elast?ba pa darba algai ilgtermi?? izaug. ?stermi??

period? uz pre?u tirg? var eksist?t tikai norobe?ota konkurence no ?rvalstu

firm?s pus?m. Ilgtermi??, ka amerik??u automobi?u ra?ot?ji noskajdroju?i 70-

to un 80-to gadu beig?s, ?rvalstu konkurence var pieaugt, un ar vi?u

pieaugs ar? uz izlaistas produkcijas piepras?juma elast?ba. ?slaic?g?

period? var atst?t nemain?go tehnolo?iju, bet ilgtermi?? var izv?st jaunas

tehnolo?ijas, pie kur?m ir izmantots maz?k darba sp?ka. Un, beidzot,

?slaic?g? period? pied?v?jums alternat?vie resursi var b?t fiks?ts, bet

taj? laik? ilgtermi?a tie rea??s vair?k uz cenu izmai??m migr?cijas d??,

darbiniekus apmac?bas d??, kuras nav ik?auti arodbiedr?b?, vai jaunas

iekart?s izmanto??na. Rezult?t? tirgus ierobe?o??na, ar kur?m iegr?st?s

arodbiedr?bas, b?s j?tig?ki ilgtermi?? perid?, nek? ?stermi??. Liel?ka

darba algas paaugsin???na, kuru arodbiedr?bas cen??s sasniegt t?g?d, v?d

pie nodarbin?t?bas lieliem zaud?jumiem n?kotn?. T?di ierobe?ojumi ir

galvenais iem?sls ta,ka ekonomiska ieg?ve, kur? nodro?in? saviem locek?iem,

kuras ?sten?b? ir ?oti necil?s.

4.5.Arodbiedr?bu iedarb?ba uz darba algu.

Ne vienu reizi daudz?s darbos bija m??in?jumi nov?rt?t arodbiedr?bu

iedarb?bu, kuras locek?i ir valsts darbinieki, kuru vi?i izdara darba uz

algas l?meni savus locek?us sam?ra ar darba algu citus kategorijas, kurus

neaptver arodbiedr?bas. ?ajos p?t?jumos ir ieg?ti rezult?ti, pa kuriem

arodbiedr?bai valsts sektor?, sprie?ot par visu, ir maz?ka iedarb?ba uz

darba algu savus locek?us, nekas arodbiedr?bas priv?t? sektor?.

Viens no iemesliem, ir t?ds, ka ties?bas uz streiku darbiniekiem ir mazs.

Otrais iemesls ir tur, ka darba alga- tas nav piln?gs apbalvojums.

Eksist? papildo?ie faktori, kuras var piev?st pie lielas ietekm?s

arodbiedr?bu valsts sektor?.

Ja izdevumi pieaugo?as darba algas vajag atdot nekav?joties, tad izdevumi

pabalstiem un atvieglojumiem darbiniekiem paliek daudzas reizes

nepaz?stamas regul??an?s moment?, bet atl?dzin?s n?kotn?. Piem?ram, re?ls

maks?jums piekrist??anai izmaks?t 100% izdevumus uz vesel?bas apdro?in?jumu

ir atkar?gs no n?kotnes izaugsmes apdro?in?juma likmes.

Pa ?iem diviem iemesliem, ?aj? gad?jum?, var cer?t, ka arodbiedr?bu ietekm?

uz pabalstiem un apalvojumiem b?s liel?ks, nek? tas iedarb?ba uz darba

algu.

Nobeigums.

Ekonomikas att?st?bas ritenis grie?as sekm?gi, ja ir labas uz??m?jdarb?bas

sp?jas. Par vienu no galvenaj?m att?st?bas priek?roc?b?m Latvij?

aizvad?tajos gados tika uzskat?ts kvalific?tais un sam?r? l?tais

darbasp?ks. P?d?j? laik? ??das runas dzirdamas arvien ret?k. Septembr? 92.1

t?kstotis cilv?ku bija bez darba, tas ir, 7.7 procenti no ekonomiski akt?vo

iedz?vot?ju skaita. 51.2 procenti no visiem re?istr?tajiem bezdarbniekiem

ir bez profesion?l?s izgl?t?bas – vi?i ieguvu?i vai nu visp?r?jo vid?jo,

pamata vai v?l zem?ku izgl?t?bu. Lai ar? zem?ka par pamatizgl?t?bu pagaid?m

ir diviem procentiem bezdarbnieku. Starp bezdarbniekiem vismaz?k ir cilv?ku

ar augst?ko izgl?t?bu. T? ka Latvij? ir ?oti stingra korel?cija starp

izgl?t?bas l?meni un bezdarbu, un t? pier?da, ka augst?k? izgl?t?ba ir

kapit?ls, kas tiek ieguld?ts m??a karjeras izveid?. Augstskola nevar sniegt

visam m??am piln?gu dro??bu, ka b?s darbs, bet t? dod iesp?ju un prasmi

main?ties, piel?goties, papildin?t zin??anas.

Dr?z Latvij? nevar?sim run?t ne par kvalific?tu, ne ar? l?tu darbasp?ku.

N?kotn? darba dev?jam darbinieka algo?ana un apm?c?ba izmaks?s ?oti d?rgi.

P?t?jumi r?da, ka nodarbin?t?bas probl?ma ir ?pa?i izteikta jaun?ko vecuma

grupu iedz?vot?ju vid?, kuriem iek?au?an?s darba tirg? ir ?oti aktu?la.

Person?m ar augst?ko izgl?t?bas l?meni ?ai zi?? ir liel?ki pan?kumi nek?

person?m, kur?m ir zem?ks izgl?t?bas l?menis. Pa?reiz jaunas meitenes

vair?k cie? no nemain?ga darba tirgus nek? jauni v?rie?i, kas varb?t ir

viens no iemesliem, k?p?c daudzas meitenes jaun?kaj?s vecuma grup?s turpina

apg?t izgl?t?bu. Nodarbin?t?bas probl?mas saasin?s, tuvojoties pensijas

vecumam, un ?aj? gad?jum? v?rie?i, it ?pa?i ar zemu izgl?t?bas l?meni, ir

vismaz?k aizsarg?ti. Vairumam v?rie?u parasti ir pieredze nemehaniz?tu

darbu veik?an?, ko vi?i ieguvu?i padomju pl?nveida ekonomiskaj? sist?m?,

pa?reiz Latvijas darba tirg? piepras?jums p?c ??diem vid?ja vecuma

v?rie?iem nav liels.

Cilv?ki ne tikai saskaras ar probl?m?m, kas saist?tas ar iek?au?anos

darba tirg? un izie?anu not?, bet ar? ar sliktiem darba apst?k?iem un

p?rm?r?gu slodzi darba viet?. Darba apst?k?u uzlabo?anai b?tu nepiecie?ams

daudz l?dzek?u, un t?p?c pa?reiz?j? ekonomiskaj? situ?cij? tas nevar?tu

k??t par galveno priorit?ti. T?tad tuv?kaj? n?kotn? nek?di lieli uzlabojumi

daba vides jom? nav gaid?mi.

Patlaban tr?kst inform?cijas tehnolo?iju darbinieku. B?vnieki uztraucas, ka

nav speci?listu, piem?ram, t?m?t?ju. Liel?k? da?a uz??m?ju atz?st, ka

problem?tiski ir ne tikai atrast fizisk? darba dar?t?jus – nedz?r?jus, bet

ar? in?enierus. Vienlaikus augstskolas ir pilnas ar studentiem, ?ogad taj?s

m?c?s vair?k nek? 100 t?ksto?i, ta?u tautsaimniec?b? tr?kst speci?listu, no

kuriem visvair?k atkar?ga ilgtsp?j?ga valsts att?st?ba. Tiek apm?c?ts daudz

jaunu cilv?ku, diem??l vi?i neder darbam.

Nedaudz vair?k par 100 t?ksto?iem studentu pavasar? beidza akad?misko

m?c?bu gadu. No tiem tre?? da?a – aptuveni 35 t?ksto?i – tiek sagatavoti

par valsts bud?eta l?dzek?iem. P?r?j?s divas tre?da?as par studij?m maks?

pa?i. Faktiski valsts var ietekm?t, regul?t vai struktur?t tikai ?o vienu

tre?da?u, kam t? dod savus l?dzek?us. Atliku??s divas tre?da?as veido

tirgus. Valst? ir 13 priv?t?s augstskolas. T?s galvenok?rt ir orient?tas uz

l?t?k?m studiju programm?m. Nevis slikt?k?m, bet l?t?k?m, turkl?t t?d?m

specialit?t?m, kur var ?tr?k sa?emt labu algu. T?s p?rsvar? ir soci?l?s

zin?tnes: ekonomisti, gr?matve?i, finansisti, uz??m?ji un tieslietu

speci?listi.

Mazpils?t?s, laukos un R?g? ir at??ir?gs darba tirgus. Mazpils?tu darba

tirgus ir j?tami mobil?ks, tur jau?amas kvalifik?cijas uzlabo?an?s

tendences.

Darba tirg? sievietes ir akt?v?kas. Par to liecina sievie?u klubi daudzos

pagastos, diem??l v?rie?iem t?du apvien?bu nav. ?ie klubi n?k klaj? ne

tikai ar soci?l?s ekonomikas, bet ar? uz??m?jdarb?bas idej?m.

“M?s, uz??m?ji, uzskat?m, ka god?gi maks?jam valstij nodok?us, un par tiem

v?lamies sa?emt labi sagatavotus speci?listus, kuru str?d?tprasme un

ieg?t?s zin??anas b?tu pietiekamas, lai, atn?kot pie mums, vi?i var?tu

uzs?kt darbu.”

Darba ir maz pat triju Baltijas valstu m?rog? sal?dzin?jum? ar Eiropu. Ir

ierobe?ots skaits cilv?ku, kas var darboties inform?cijas tehnolo?iju

nozar?.

“Ja gribam ?os d?rgos speci?listus, ir j?sadarbojas vis?m pus?m. Piem?ram,

Augst?k?s izgl?t?bas padome ?aj? m?c?bu gad? samazin?ja studiju vietas

skolot?jiem un soci?laj?s zin?tn?s un atdeva inform?cijas tehnolo?ij?m.

Norm?li b?tu, ka valsts dotu papildu vietas.”

T?p?c valstij vajadz?tu daudzveid?g?k un intens?v?k atbalst?t studentus,

pie??ir vair?k finansu l?dzek?us augstskol?m, lai studenti neb?tu spiesti

tik daudz naudas izdod par m?c?bu maks?m utt. T?d? gad?jum? var?tu

izgl?t?bu ieg?t daudz vair?k studentu, ja pa?laik viens no galvenajiem

aspektiem k?d?? tie studenti kuri var?tu stud?t, bet nestud? ir tie?i

finansi?lais aspekts. T? rezult?t?, iesp?jams, uzlabotos darba tirgus

Latvij?. Varb?t tas neuzlabotos ?oti strauji, ta?u es ceru un man ir pamats

cer?b?m ticu, ka ar laiku tas notiktu. Rastos vair?k speci?listu da??d?s

nozares. Viss darba tirgus m?sdien?s ir atkar?gs no izgl?t?bas un

studentiem, jo stud?t gribo?o un jauno speci?listu, kuri ir tikai ieguvu?i

augst?ko izgl?t?bu ir ?oti daudz, protams, ka ne visiem ir lemts savu sapni

piepild?t.

Lai veidotu akt?vu nodarbin?t?bas politiku, j?p?ta, p?c k?diem scen?rijiem

var?tu att?st?sies darbasp?ka tirgus un no k?diem faktoriem atkar?gs, t?p?c

vajag balsoties uz labas prakses piem?riem, j?pilnveido nodarbin?t?bas

politikas instrumenti.

Bibliogr?fiskais saraksts.

1.P?rskats par tautas att?st?bu. -R., 1998.

2.Рональд Дж. Эренберг, Роберт С. Смит. Современная экономика труда ,-

издательство Московского университета,- 1996.

3.D?. E. Stiglics, D?. Drifils. Makroekonomika,- LU,- 1993.

4.latvijas statistikas gadagr?mata 2001,- R., -2001

5.Zaiga Matule. Nodarbin?t?ba un bezdarbs Latgal? 1998-1999.- R?zekne,-

1999.

6.M?s- br?vo arodbiedr?bu savien?ba.- 1998

7.C?ce A. Darbatirgus un bezdarbs p?csoci?lisma Latvij?.-Latvijas ZA

V?stis.- 1995.-Nr.7/8.

8.Kr?zm?tra M., Riv?a B. Darbasp?ka tirgus un bezdarbs Latvij?:

ietekm?jo?ie faktori un sekas.-Latvijas ZA V?stis.-1996.

9.Skaidrojo?? v?rdn?ca.- RTU,- 1994.

10. . Стенли Л. Брю, Экономикс.- М.:1993.

11. Экономика и бизнес/Под ред. В.Д. Камаева. - М.:1993.

12.E. Kassalis “Makroekonomika”/1995/ Latvijas Universit?te

13.Georgs L?bermanis. Makroekonomika: teorija un Latvijas att?st?bas

probl?mas- Kamene,- 1998

14.Centr?l?s statistikas p?rvalde. Ekonomisk? un soci?l? att?st?ba,- 1998

-----------------------

Arodbiedr?ba biedrs

LBAS

Rev?zijas

komisija

LBAS

kongress

LBAS birojs

Valde

( 31 loceklis)

Izpildkomiteja

(9 locek?i)

LBAS priek?s?d?t?js

LBAS priek?s?d?t?ja vietnieks

Arodbiedr?bu arodorganiz?cijas

LBAS konference

LBAS dal?borganiz?cijas

Republik?nisk?s nozaru arod- biedr?bas un profesion?las arodapvien?bas

23 rajonu un pils?tu arodbiedr?bu centri

Страницы: 1, 2, 3, 4