Spros i Predlozenie

Spros i Predlozenie

SATURS

IEVADS 4

PIEPRAS?JUMS 5

PIED?V?JUMS 8

PIEPRAS?JUMA UN PIED?V?JUMA ELAST?BA 10

NOBEIGUMS 13

IZMANTOT?S LITERAT?RAS SARAKSTS 14

IEVADS

Ekonomik? ar piepras?jumu saprot cilv?ku v?l??anos un gatav?bu ieg?t

sav? lieto?an? noteiktu preci vai pakalpojumu. Cilv?ku v?lmes p?rv?r?as

piepras?jum? tikai tad, kad vi?iem ir nauda, ar ko samaks?t par v?lamo

preci.

Savuk?rt, ar pied?v?jumu nesaprot t?s preces, kas tiek uzkr?tas kaut

kur firmu noliktav?s, bet gan p?rdev?ju un ra?ot?ju r?c?bu tirg?, mainoties

cen?m.

Piepras?jums un pied?v?jums ir tirgus svar?gas sast?vda?as, kuru

sv?rst?bas regul? tirgu un nosaka ra?ot?jam ko ra?ot, k? ra?ot, cik ra?ot,

kam ra?ot.

Piepras?juma un pied?v?juma mijiedarb?b? funkcion? svar?gs elements k?

cena. No t?s sv?rst?b?m ir atkar?ga piepras?juma un pied?v?juma elast?ba.

Studiju darb? apskat?ti gad?jumi k?dos piepras?jums un pied?v?jums ir

elast?gs, neelast?gs vai vien?ds mainoties preces cenai. Piepras?jums

raksturo sakar?bu starp cen?m un pre?u daudzumu, kuru var?tu nopirkt,

past?vot noteikt?m cen?m. Tikl?dz main?s precei cena, main?s ar? p?rdot?s

preces apjoms. Ja cenu pazemina- tiek vair?k p?rdots. T?d?? p?rdev?ji r?ko

pre?u izp?rdo?anas, lai atbr?votos no liekajiem pre?u kr?jumiem. Past?v

virkne faktoru, kas tirg? var main?t preces piepras?jumu, piem?ram,

izmai?as pirc?ju ien?kumos, aizvietot?jpreces cena, pre?u kvalit?te,

rekl?mas ietekme, jaunu pre?u par?d??an?s tirg?.

Pied?v?juma b?t?ba ir t?da, ka p?rdev?ji palielin?s pre?u pied?v?jumu,

ja tirgus cena k??s augst?ka, un samazin?s pied?v?jumu, ja tirgus cena k??s

zem?ka. T?tad, jo augst?ka ir preces cena, jo liel?ka ir ra?ot?ju

ieinteres?t?ba ?o preci ra?ot un pied?v?t pat?r?t?jiem. Ja cenas savuk?rt

samazin?s, tad ra?ot?jam z?d stimuls ??s preces ra?ot un p?rdot. Past?v

zin?ma sakar?ba – pieaugot vienam lielumam, pieaug ar? otrs (cena –

pied?v?jums), kura tiek saukta par pied?v?juma likumu. Ar? pied?v?jumam

past?v virkne faktoru, kas maina to, piem?ram, jaunu tehnolo?iju ievie?ana,

ra?o?anas izmaksu l?menis, nodok?i, muitas noteikumi u.c..

Sav? studiju darb? izmantoju ar? grafiskos att?lus piepras?juma un

pied?v?juma izmai??m pie da??d?m cen?m, nosakot pied?v?juma vai

piepras?juma elast?bu.

PIEPRAS?JUMS

Piepras?jums ir noteikta veida pre?u vai pakalpojumu daudzums, kuru

pat?r?t?ji v?las un ir sp?j?gi nopirkt par noteiktu cenu, noteikt? laika

posm?. Piepras?jums ir sakar?ba starp preces vai pakalpojuma cenu un t?s

iesp?jamo p?rdo?anas apjomu, tas ir cenas funkcija

QD n = f (Pn),

kur QD n - n-t? veida pre?u piepras?jums,

Pn – n-t? veida preces cena.

Sakar?bu starp preces cenu un p?rdo?anas daudzumu var att?lot tabulas

vai grafika veid?. 1.tabul? uzr?d?ti dati par ?din??anas uz??muma

piepras?jums, iep?rkot gailenes.

1.tabula

Visbie??k piepras?jumu att?lo grafika veid?, kur uz horizont?l?s ass

pieraksta piepras?juma apjomu un uz vertik?l?s ass – cenu.

Cenas faktors izmaina pirc?ja vietu uz piepras?juma l?knes. Tas noz?m?

piepras?juma apjoma izmai?as.

Kust?ba pa piepras?juma l?kni izsaka apgriezti proporcion?las

attiec?bas starp cenu un piepras?juma apjomu. Jo zem?ka cena, jo liel?ks

piepras?juma apjoms un otr?di. T?d? gad?jum? piepras?juma l?knes virz?ba ir

uz leju.

1.z?m?jums

1.z?m?jum? grafiski att?lots uz??muma piepras?jums p?c gailen?m

un attiec?gi ar? iepirk?anas cena. L?kne ir lejupsl?do?a un tas noz?m?, ka

pazeminoties cenai, pieaug piepras?jums. T?tad, s?nes ir k?uvu?as tik

l?tas, ka uz??mumam ir izdev?gi iepirkt liel?kos daudzumos, nek? tas bija

s?kum?, kad s?nes maks?ja 0,80 Ls.

Piepras?juma b?t?ba:

. pazeminoties k?das preces cenai, ??s preces cilv?ki p?rk

vair?k nek? tad, ja ??s cenas ir augstas; p?rdev?ji r?ko

izp?rdo?anu par zem?k?m cen?m, jo zina, ka atbr?voties no

liekajiem pre?u kr?jumiem ir iesp?jams, pazeminot cenas,

nevis paaugstinot;

. nop?rkot vair?k pre?u vien?bu, cilv?ki sasniedz noteiktu

vajadz?bu pies?tin?juma l?meni, t?d?? katra n?kam? t?s pa?as

preces vien?ba dod maz?ku labumu nek? iepriek??j? un katra

n?kam? – v?l maz?ku (piem?ram, otr? tortes gabala ??ana);

. ja prec?m cena pazemin?s, tad par saviem ikm?ne?a ien?kumiem

vai ietaup?jumiem cilv?kam rodas iesp?ja nopirkt vair?k ?o

pre?u, neatsakoties no citiem nepiecie?amajiem pirkumiem.

Past?v da??di faktori, kas tirg? var main?t piepras?jumu:

o izmai?as pirc?ju ien?kumos;

o aizvietot?jpreces cena (gailenes – ?ampinjoni, baravikas; sviestu

- margar?ns u.t.t.);

o gaume, mode, pre?u kvalit?te;

o jaunu pre?u par?d??an?s tirg?;

o pre?u p?rdo?ana uz kred?ta, l?zingi;

o infl?cija;

o nodok?u izmai?as u.t.t.

Pieaugot pirc?ju ien?kumiem, piepras?juma apjoms p?c vairuma pre?u

pieaug, un otr?di, samazinoties pirc?ju ien?kumiem, ??s preces p?rk maz?k.

??das preces sauc par norm?lprec?m (sk.2.z?m?jumu).

2.z?m?jums

Bet t? tas nav ar vis?m prec?m. Ja ien?kumi p?rsniedz noteiktu l?meni,

pat?r?t?ji var maz?k pirkt piem?ram sojas konfektes, kas ir l?t?kas, bet

var at?auties pirkt ?okol?des konfektes, kas ir d?rg?kas.

Aizvietot?jpreces ir preces, kuras var lietot k?das citas preces

viet?, piem?ram, sviestu var aizst?t ar margar?nu. Ja pieaugs sviesta cena,

cilv?ki vair?k pirks margar?nu, l?dz ar to piepras?jums p?c margar?na

pieaugs, bet p?c sviesta – samazin?sies.

Pirc?jam ir br?va iesp?ja izv?l?ties preci, un ja cenas ir vien?das

l?dz?g?m prec?m, tad izv?le b?s par labu kvalitat?v?kai, modern?kai vai

reklam?t?kai. Piem?ram, no vien?da auduma uz??tas divas kleitas, cena

vien?da, mode?i vien?di, bet ???anas kvalit?te at??iras, tad izv?le b?s par

labu kvalitat?v?k uz??tajai kleitai.

Ar? jaunu pre?u par?d??an?s tirg? piesaista pirc?ju uzman?bu, jo rada

pirc?j? zi?k?ri, cer?bu, ka tas b?s kaut kas lab?ks, nek? parasti pirktais.

Ar? pieaugot tirgus apjomam, pieaug ar? piepras?jums un otr?di.

Mainoties iedz?vot?ju skaitam, mainoties transporta sist?mai var main?ties

tirgus apjoms, kas protams iespaidojas uz piepras?jumu. Piem?ram, k?rorta

ciemati?? pie j?ras, kur uz sav?m vasarn?c?m vasar? sabrauc atp?tnieki,

veikal? pieaug piepras?jums p?c da??d?m p?rtikas prec?m, pirm?s

nepiecie?am?bas prec?m, bet ziem?, kad laika apst?k?i vairs ne?auj dz?vot

vasaras m?ji??s, iedz?vot?ju skaits ir samazin?jies un t?tad, ar? nav

pirc?ju, kas iep?rkas ?aj? veikali?? un nav piepras?juma p?c prec?m.

B?tiski ietekm? piepras?jumu ar? pirc?ju prognozes (pamatotas vai

nepamatotas) par iesp?jam?m cenu izmai??m k?dai precei, par naudas

reform?m, vald?bas l?mumiem u.t.t. Piem?ram, par kartupe?u cen?m, jo

pavasar? un vasar? sp?c?go lietusg??u rezult?t?, ruden? bija slikta

kartupe?u ra?a, kartupe?i l?dz pavasarim var nepietikt, t?p?c daudzi

savlaic?gi jau ruden? iepirka liel?kus kr?jumus par l?t?k?m cen?m.

Sal?dzin?jum? ar pag?ju?o gadu, k?dai zemnieku saimniec?bai piepras?jums

p?c kartupe?iem ir liel?ks, pat neskatoties uz to, ka ?ogad cena ir

augst?ka nek? par k?du kartupe?i tika tirgoti pag?ju?? gad?.

PIED?V?JUMS

Pied?v?jums ir noteikta veida pre?u daudzums, kuru ra?ot?ji

(p?rdev?ji) v?las un ir sp?j?gi sara?ot un pied?v?t p?rdo?anai tirg? par

noteiktu cenu noteikt? laika posm?.

Sakar?ba starp preces cenu un p?rdo?anai pied?v?to pre?u apjomu

(pied?v?jumu) var att?lot tabulas vai grafika veid?. 2.tabul? doti dati par

k?da uzpirc?ja gaile?u daudzumu, kuras tiks pied?v?tas p?rtikas p?rstr?des

uz??mumiem, atkar?b? no ??s preces cenas.

2.tabula

3.z?m?jums

Grafik? redzams, ka l?dz ar cenas pieaugumu k??st liel?ks ar?

pied?v?to pre?u apjoms.

Pied?v?jums ir cenas funkcija

QS n = f (Pn),

kur QS n - n-t? veida pre?u pied?v?jums,

Pn – n-t? veida preces cena.

T?pat k? piepras?to pre?u apjomu, ar? pied?v?to pre?u apjomu ietekm?

virkne citu faktoru:

o jaunu tehnolo?iju ievie?ana;

o ra?o?anas izmaksu l?menis;

o nodok?i;

o muitas noteikumi;

o invest?ciju iesp?jam?ba;

o kred?ta procentu likmes;

o ra?ot?ju (p?rdev?ju) skaits.

Piem?ram, tehnolo?ijas pilnveido?ana dos iesp?ju paaugstin?t ra?o?anas

efektivit?ti, kas noz?m? – ra?ot produkcijas vien?bu ar maz?ku resursu

pat?ri?u. T?d?j?di, past?vot dotaj?m resursu cen?m, samazin?sies ra?o?anas

izmaksas un pieaugs ra?o?anas apjoms.

Pied?v?jumu iespaido ar? ra?ot?ju skaits – jo vair?k firmu ra?os

preci, jo liel?ks b?s pre?u pied?v?jums un otr?di.

Kred?tu procentu lielums ietekm? ra?o?anu un pied?v?jumu, jo parasti

ieg?d?joties tehnolo?ijas pre?u ra?o?anai, tiek ?emts aiz??mums no bankas,

un ja, pieaug kred?ta procents, tehnolo?ijas k??st d?rg?kas un maz?k

pieejamas.

PIEPRAS?JUMA UN PIED?V?JUMA ELAST?BA

Da??du lielumu iedarb?ba uz piepras?jumu un pied?v?jumu uz da??d?m

prec?m var b?t at??ir?ga. ?o lielumu iedarb?bas apjomu var noteikt aptuveni

p?c l?knes k?puma. Jo l?zen?ka l?kne, jo preces piepras?juma (pied?v?juma)

izmai?as, ietekm?jo?ajam lielumam mainoties, ir liel?kas. Ta?u ??ds

iedarb?bas noteik?anas veids nav prec?zs, t?p?c ka l?kne da??dos t?s posmos

var b?t ar at??ir?gu k?pumu, turkl?t da??das preces uz ietekm?jo?o lielumu

rea?? da??di. T?p?c ir nepiecie?ams ietekm?jo?o lielumu iedarb?bas m?rs,

kas der vis?m prec?m un ?auj t?s savstarp?ji sal?dzin?t. ??ds m?rs ir

elast?ba.

Elast?ba ir viena main?ga lieluma reakcijas m?rs uz cita main?ga

lieluma izmai??m. Piepras?juma elast?ba atkar?b? no cenas ir p?rdoto pre?u

apjoma relat?vas izmai?as atkar?b? no cenas relat?vaj?m izmai??m.

Piepras?jums ir elast?gs, ja dot?s procentu?l?s cenas izmai?as rada

liel?kas procentu?las piepras?juma izmai?as. Piem?ram, ja cena samazin?s

par 4%, bet piepras?jums pieaug par 8%.

Piepras?jums ir neelast?gs, ja dot?s procentu?l?s cenas izmai?as rada

maz?kas procentu?l?s piepras?juma izmai?as. Piem?ram, ja cena samazin?s par

4%, bet piepras?jums pieaug tikai par 1%.

Vien?di elast?gs piepras?jums ir tad, ja dot?s procentu?l?s cenas

izmai?as izraisa t?das pa?as procentu?l?s izmai?as. Piem?ram, ja cena

samazin?s par 4% un ar? piepras?jums pieaug par 4%.

Elast?bas kvantitat?vais m?rs ir elast?bas koeficients (E), kuru

nosaka ??di:

Piepras?juma apjoma pieaugums (%)

E =

Cenas samazin??an?s (%)

jeb [pic]

Kur E elast?bas koeficients,

? Q – piepras?juma apjoma izmai?as,

Q - s?kotn?jais piepras?jums,

? P – cenas izmai?as,

P - s?kotn?j? cena.

Stingru noteikumu attiec?b? uz faktoriem, kas nosaka piepras?juma

elast?bu nav, tom?r var min?t da?us praktiskai darb?bai lietder?gus

elast?bu ietekm?jo?us faktorus:

o Aizst?jam?ba. Jo tirgu vair?k pieejami attiec?ga produkta

aizst?j?ji, jo piepras?jums p?c ?? produkta ir elast?g?ks.

o Pirm?s nepiecie?am?bas preces un luksusa priek?meti. Piepras?jums

p?c pirm?s nepiecie?am?bas prec?m parasti ir neelast?gs,

piepras?jums p?c luksusa prec?m ir elast?gs.

o Preces ?patsvars pat?r?t?ja bud?et?. Jo liel?ks preces ?patsvars

pat?r?t?ja bud?et?, jo liel?ka ir piepras?juma elast?ba;

o Laika faktors. Jo liel?ks ir laika posms l?muma pie?em?anai, jo

piepras?jums ir elast?g?ks.

Pied?v?juma elast?ba ir pied?v?juma reakcijas m?rs atkar?b? no cenas

izmai??m.

Pied?v?to pre?u apjoma izmai?as (%)

Es =

Cenu samazin??an?s (%)

jeb [pic],

kur Es – pied?v?juma elast?bas koeficients;

?Qs - pied?v?t?s preces apjoma pieaugums;

Qs - s?kotn?jais pied?v?jums;

P - s?kotn?j? cena.

Atkar?b? no t?, vai pied?v?juma apjoma procentu?l? palielin??an?s ir

liel?ka, maz?ka vai vien?da ar attiec?gaj?m cenu procentu?laj?m izmai??m,

iz??ir elast?gu, neelast?gu un vien?delast?gu pied?v?jumu.

Svar?gs faktors, kur? b?tiski ietekm? pied?v?juma elast?bu, ir laiks,

k?ds ir ra?ot?ja r?c?b?, lai rea??tu uz produkta cenas izmai??m. Jo

ra?ot?jam vair?k laika, lai piem?rotos cenas izmai?ai, jo vair?k main?sies

ra?o?anas apjoms un jo elast?g?ks ir pied?v?jums. To nosaka tas, ka

ra?ot?ja reakcija uz cenu ir atkar?ga no resursu p?rpl??anas iesp?j?m no

vienas nozares otr?. Bet resursu p?rpl??anai ir nepiecie?ams laiks.

NOBEIGUMS

Piepras?juma un pied?v?juma anal?ze ir svar?gs instruments, kas dod

iesp?ju izprast daudzus ekonomiskos procesus: k? soci?lie, politiskie un

ekonomiskie faktori ietekm? tirgus cenas, k? vald?bas l?mumi, nodok?i un

subs?dijas, muitas tarifi un kvotas ietekm? ra?ot?ju un pat?r?t?ju.

P?tot piepras?juma un pied?v?juma mijiedarb?bu, izzin?m tirgus

meh?nisma darb?bu, k? ?is meh?nisms nosaka ra?o?anas apjomus un cenas.

Piepras?jumu nedr?kst identific?t ar vajadz?bu, jo ?? vajadz?ba

p?rv?rt?sies par piepras?jumu, ja b?s nepiecie?am? naudas summa ieg?dei.

Gan piepras?jums, gan pied?v?jums ir atkar?gs no daudziem

ietekm?jo?iem lielumiem un da?a no tiem patst?v?gaj? studiju darb? ir

uzskait?ti.

Piepras?jumam ir norm?la reakcija, ja preces cenai pieaugot,

piepras?jums p?c ??s preces samazin?s. Savuk?rt pied?v?juma reakciju

uzskata par norm?lu, ja preces cenai paaugstinoties (pazeminoties),

pied?v?juma apjoms ar? paaugstin?s (pazemin?s). Sakar?ba starp preces cenu

un piepras?jumu vai pied?v?jumu grafiski att?lota studiju darba 1. un 3.

z?m?jumos. Piem?ram, palielinoties m?jsaimniec?bas ien?kumiem, preces

piepras?jumam ir v?rojami ??di p?rmai?u varianti: norm?lai (augstv?rt?gai)

precei pieaug, bet mazv?rt?gai precei samazin?s. Galvenie lielumi, kas

ietekm? piepras?jumu ir ??di: Piepras?t?s preces cena, citas preces cena,

pat?r?t?ju ien?kumi.

Elast?ba ir viena main?g? lieluma reakcijas m?rs uz cita main?g?

lieluma izmai??m. Elast?bas lielumu raksturo koeficients. Ja t? absol?t?

noz?me ir liel?ka par vienu, tad piepras?jums (pied?v?jums) ir elast?gs, ja

maz?ka par vienu, tad tas ir neelast?gs. Piepras?jums ilg? laik? parasti ir

elast?g?ks nek? ?s? laik?, jo pat?r?t?js d?rg?k k?uvu?o preci aizst?j ar

l?t?ku preci. Elast?bu veidi un elast?bu ietekm?jo?ie faktori apskat?ti

studiju darba 11.lpp.

Ja piepras?jums ir elast?gs, tad, lai palielin?tu kop?jos ien?kumus,

cena ir j?pazemina, bet, ja piepras?jums ir neelast?gs, cenu pazeminot,

kop?jie ien?kumi samazin?sies. T?tad, lai pareizi veidotu cenu politiku,

uz??m?jam ir j?zina, vai piepras?jums ir elast?gs vai neelast?gs.

IZMANTOT?S LITERAT?RAS SARAKSTS

1. Gods U. Mikroekonomika I. Biznesa augstskola Tur?ba, R?ga 2000.-135

lpp.;

2. Ne?pors V. Ievads mikroekonomikas teorij?. R?gas Tehnisk? universit?te,

R?ga 1996. – 129 lpp.;

3. Ne?pors V., Ruperte I., Saul?tis J. Mikroekonomika. Kamene, R?ga 2000.-

132 lpp.;

4. O?evskis G. Mikroekonomika. Latvijas tautsaimniec?bas vad?t?ju un

speci?listu instit?ts, R?ga 1997.- 115 lpp.;

5. ?kapars R. Mikroekonomika. Latvijas Akad?misk? bibliot?ka, R?ga 1995.-

249 lpp.

-----------------------

[pic]

[pic]

[pic]

[pic]

[pic]