| |||||
МЕНЮ
| BezdarbsBezdarbsVentspils augstskolas P?rvald?bas noda?as II P3.1 studenta ?irta Po?ikova refer?ts makroekonomok? BEZDARBS Saska?? ar starptautisk?s darba organiz?cijas standartiem valsts iedz?vot?ji tiek iedal?ti ekonomiski akt?vajos un ekonomiski neakt?vajos. Ekonomiski akt?vie iedz?vot?ji ir abu dzimumu personas, kas p?rskata period? pied?v? savu darbu materi?lo v?rt?bu ra?o?anai vai pakalpojumu snieg?anai. Tie ietver k? civilos ekonomiski akt?vos iedz?vot?jus, t? ar? personas, kas dien armij?. Ekonomiski akt?vie iedz?vot?ji sast?v no nodarbin?tajiem un nestr?d?jo?ajiem iedz?vot?jiem. Ekonomiski neakt?vie iedz?vot?ji ir abu dzimumu personas neatkar?gi no vecuma, ieskaitot personas, kas jaun?kas par darbsp?jas vecumu, kuras nevar pieskait?t ne pie nodarbin?tajiem iedz?vot?jiem, ne ar? pie darba mekl?t?jiem (m?jsaimnieces, nestr?d?jo?ie inval?di, m?c?bu un citu iest??u audz?k?i un studenti darbsp?jas vecum?, kas nestr?d? un nemekl? darbu, nestr?d?jo?ie pension?ri u.c.). Tautsaimniec?b? nodarbin?to iedz?vot?ju skait? ietilpst sabiedriskaj? sektor? (valsts iest?d?s un uz??mumos, sabiedriskaj?s un reli?iskaj?s organiz?cij?s un to uz?emumos, uz??m?jsabiedr?b?s ar valsts kapit?la da?u 50% un vair?k) un priv?taj? sektor? (uz??m?jsabiedr?b?s ar valsts kapit?la da?u l?dz 50%, visu veidu uz??m?jsabiedr?b?s bez valsts kapit?la da?as, indvidu?lajos uz??mumos, ar? zemnieku saimniec?b?s, piem?jas un personiskaj?s pal?gsaimniec?b?s, indvidu?laj? darb?) nodarbin?tie. To skait? neietilpst m?c?bu iest??u audz?k?i darbsp?jas vecum?, kas m?c?s, bet nestr?d? algotu darbu. Tautsaimniec?b? nodarbin?to iedz?vot?ju vid?jais skaits tiek apr??in?ts, pamatojoties uz darbasp?ka izlases apsekojuma rezult?tiem, uz??mumu p?rskatu datiem, k? ar? atsevi??u nozaru statistikas inform?ciju. Nodarbin?t?bas valsts dienest? re?istr?to nestr?d?jo?o skait? ietilpst darbsp?jas vecuma personas, kas p?rskata period? bija bez darba, akt?vi mekl?ja darbu un bija gatavas nekav?joties s?kt str?d?t. Saska?? ar Latvijas Republikas likumu “Par nodarbin?t?bu” par bezdearbnieku atz?stams darba sp?j?gs nestr?d?jo?s Latvijas Republikas pilsonis vai ?rvalstnieks (bezvalstnieks), kur? sa??mis past?v?gas uztur??an?s at?auju vai kuram pas? ir iedz?vot?ju re?istra atz?me ar personas kodu, ir darbsp?jas vecum?, kuram nav citu ien?kumu vismaz minim?l?s darba algas apm?r?, kur? neveic uz??m?jdarb?bu, mekl? darbu un ir re?istr?ts Nodarbin?t?bas valsts dienest? p?c pieraksta vietas un vismaz reizi m?nes? grie?as ?aj? dienest?. Starp?bu starp nestr?d?jo?o un bezdarbnieku skaitu veido re?istr?tie nestr?d?jo?ie, kuri nav ieguvu?i bezdarbnieka statusu vai kuri gaida l?mumu par bezdarbnieka statusa pie??ir?anu. Ilgsto?ais bezdarbnieks ir bezdarbnieks, kas darbu nevar atrast ilg?k nek? 12 m?ne?us. Bezdarba l?menis – nodarbin?t?bas valsts dienest? re?istr?to un bezdarbnieka statusu ieguvu?o ?patsvars ekonomiski akt?vo iedz?vot?ju kopskait?, procentos. Nestr?d?jo?ie darba mekl?t?ji ir visas t?s personas, kas vai nu bija vai nebija re?istr?tas nodarbin?t?bas valsts dienest?, nekur nestr?d?ja un nebija pagaidu promb?tn? no darba, akt?vi mekl?ja darbu un t? atra?anas gadijum? bija gatavas str?d?t. Kad nacion?lais ien?kums main?s, main?s ar? nodarbin?t?bas uun bezdarba l?menis. Kop? otr? pasaules kara beig?m bezdarba l?menis paaugstin?s. Bezdarbu da?reiz m?ra k? personu skaitu, bet da?reiz to m?ra procentos no visiem darbsp?j?gajiem. Katra persona, kas grib un ir sp?j?ga str?d?t, bet nav sp?j?ga atrast darbu, tiek uzskat?ta par bezdarbnieku. Bet ne vienm?r cilv?ki, kas nestr?d? ir ar? bezdarbnieki. Piem?ram, br?vpr?t?gu bezdarbnieku k? bezdarbnieku nevar ekonomiski raksturot. Vi?? visp?r vai ierobe?ot? laika posm? nav darba sp?ju pied?v?t?js darbasp?ka tirg?. ?? iemesla d?? “br?vpr?t?gie” izsl?dzami no to cilv?ku loka, kuri var?tu k??t par potenci?lajiem bezdarbniekiem, kas ieskait?mi akt?vaj? darba armij?. Nav t?das tirgus ekonomikas valsts, kur b?tu vien?gi uz??m?ji. Visur ir darba dev?ji un darba ??m?ji, uz??m?ji un algotie darbinieki. P?d?jo ir krietni vair?k. Kas tad nestr?d? un darba sp?ku nepied?v?? 1. Sievietes m?tes, kas nol?mu?as vismaz l?dz noteiktam vecumam b?rnus audzin?t ?imen?. 2. Sievas, namam?tes, kuru v?ri sp?j ?imeni piln?gi nodro?in?t. 3. Rantj?, cilv?ki, kas nekur nestr?d?, neveic ar? p?rvaldes funkcijas, bet it labi p?rtiek no noguld?jumu un par?dz?mju procentiem, v?rtspap?ru dividend?m. 4. Zelta jaunatne, kas parazit? uz savu vec?ku ien?kumu r??ina. 5. Profesion?las m???k?s vai m???kie. 6. Ilgsto?i bezdarbnieki, kas zaud?ju?i ne tikai savu kvalifik?ciju, bet ar? cer?bu un velmi no jauna k??t par darba ??m?jiem. 7. Hroniski alkoholi?i, narkom?ni, ubagi, visi tie, ko d?v? par “skrandu prolet?rie?iem”, kas princip? nev?las str?d?t un pied?v?t savu darbasp?ku darbasp?ju tirg?. Sest? un sept?t? grupa da?k?rt sapl?st. Bezdarba tipi. Bezdarbu var klasific?t da??dos veidos. To var sagrup?t p?c cilv?ka person?gaj?m ?pa??b?m, piem?ram, p?c vecuma, dzimuma, ieg?t?s izgl?t?bas vai etnisk?s grupas. Bezdarbu var ar? apr??in?t ?emot v?r? ?eogr?fisko izvietojumu, nodarbo?an?s, p?c bezdarba ilguma vai ar? p?c iemesliem, k?p?c ir bezdarbnieks. Vienm?r nav iesp?jams pateikt, k?p?c tie?i k?da persona ir bez darba, bet ir iesp?jams uzzin?t galveno iemeslu bezdarb?bai un sagrup?t ?os cilv?kus p?c bezdarba iemesliem. Cikliskais bezdarbs Cikliskais bezdarbs ir tad kad re?lais GDP ir zem potenci? GDP. Ciklisko bezdarbu var m?r?t k? starp?bu starb nodarbin?taj?m person?m un personu skaitu, kur?m vajadz?tu b?t nodarbin?tam pie potenci?l?s izlaides. Kad nav cikliskais bezdarbs, neaizpild?to darba vietu daudzums ir vien?ds ar bezdarbnieku skaitu. ?aj? situ?ciju, viss eso?ais bezdarbs ir struktur?ls vai ar? frikcion?ls un bezdarba l?menis ir t?ds, kad re?lais GDP ir vien?ds ar potenci?lo GDP. Cilv?ki, kas ir cikliski bezdarbnieki, grib str?d?t pie eso?aj?m alg?m, bet nav sp?j?gi atrast darbu. Frikcion?lais bezdarbs. Noz?m?gs avots frikcion?lajam bezdarbam ir jaunie cilv?ki, kuri piebiedroj?s darba sp?kam un mekl? darbu. V?l viens avots ir cilv?ki, kuri atst?j darbu. Da?i darbu atst?j, jo vi?i ir neapmierin?ti ar darba apst?k?iem, bet da?i tiek atlaisti. Lai k?ds b?tu tam iemesls, vi?iem ir j?mekl? jauns darbs, kas pa?em ar? laiku. Personas, kas ir bezdarbnieki mekl?jot darbu ir frikcion?li bezdarbnieki. Norm?ls darba apgroz?jums izraisa frikcion?lo bezdarbu pat tad, kad ekonomika atrodas potenci?l?s izlaides punkt?. Struktur?lais bezdarbs. Struktur?l? kori???ana ekonomik? var izrais?t bezdarbu, kad pre?u piepras?juma modelis main?s, tad ar? main?s darba piepras?juma modelis. ??du bezdarbu var?tu defin?t k? nesaska?ot?bu starp darba sp?ka strukt?ru un darba piepras?jumu. Piespiedu bezdarba veidi. Piev?r?oties piespiedu bezdarba veidiem, j??em v?r?, ka runa ir par t?du bezdarbu, kad darba dev?js, vadoties p?c saviem apsv?rumiem, galvenok?rt ekonomiskiem, atbr?vo darba ??m?ju no turpm?ko pien?kumu izpildes. 1. ?im raksturojumam atbilst tehnolo?iskais bezdarbs. Jaunas tehnikas, tehnolo?ijas un organiz?cijas ievie?ana padara noteiktu str?dnieku skaitu lieku. Vec? kvalifik?cija var neatbilst jaun?m pras?b?m, bet darbinieku p?rkvalifik?cija vienm?r nav iesp?jama. 2. Strukt?ras bezdarbs. Nobriedu?as izmai?as ra?o?anas un pakalpojumu strukt?r? var b?t avots l?dz?in?j? darba masveidu zaud??anai. Izmai?as Anglijas un citu valstu kurin?m? bilanc? noveda pie daudzu ?ahtu sl?g?anas. Bezdarbnieku skaitu papildin?ja ne tikai og?ra?i, bet ar? visas og?u nozares ra?o?anas un soci?l?s infrastrukt?ras darbinieki. Visai dzi?u strukt?ras kr?zi p?rdz?vo Latvija. Nozares, uz??mumi, kas iepriek??j? gada desmit? apkalpoja PSRS tautsaimniec?bas kompleksu, zaud?ja savu ekonomisko noz?mi, pirc?jus un pas?t?t?jus. Liel?k? da?a uz??mumu nebija konkur?tsp?j?gi ne viet?j?, ne Austrumu, ne Rietumu tirg?. Uz??mumi apst?j?s, darbinieki palika bez darba. 3. Cikliskais bezdarbs, kas izpau??s darba ??m?ja masveida atlai?an?. 4. Bezdarbs, kas saist?s ar ?r?j?s konkurences rezult?tu gan eksporta, gan importa jom? 5. Frikcijas bezdarbs var ieilgt, darba ??m?js neatkar?gi no akt?viem mekl?jumiem jaunu darba vietu var neatrast. S?kotn?ji br?vpr?t?gais frikcijas bezdarbs var p?rv?rsties piespiedu bezdarb?. 6. Da??jais bezdarbs, kad darba ??m?js str?d? nepilnu darba dienu vai ned??u. ?? bezdarba forma var b?t gan br?vpr?t?ga, gan piespiedu 7. Sl?ptais bezdarbs. ?? forma ?odien izplat?ta Latvij?, kad faktiski nestr?d?jo?ie uz??mumi atlai? str?dniekus ilgsto?? atva?in?jum? vai ar? juridiski no darba neatbr?vo, bet nemaks? ne algu darba ??m?jam, ne soci?lo nodokli bud?etam 8. Pavisam ?patn?ja forma ir agr?rais bezdarbs. Runa ir par ?imen?m, kuru ?pa?um? ir neliels zemes gabals un kuri to apsaimnieko. Bet visiem ?imenes locek?iem b?t?b? naudas nav. ASV nodarbin?t?bas l?menis ir paugstin?jies ?oti strauji. Piem?ram 1958. gad? 68 miljonu amerik??u bija nodarbin?ti. Bet 1998. gad? nodarbin?to bija mazliet zem 130 miljoniem. Iemesli tam ir augo?ais iedz?vot?ju skaits valst?, ar? sievietes s?k vair?k str?d?t, tas ir pied?v?juma pus?. Piepras?juma pus?, rod?s ar? daudz jaunas darba vietas. Protams, sektoros, kas nedod nek?du labumu, darba vietas paz?d, bet toties rod?s ar? daudzas jaunas darba vietas. Pat stabil?s nozar?s daudzas firmas paz?d un ar? daudzi jauni uz??mumi tiek dibin?ti. Neto palielin?jums nodarbin?t?b? ir starp?ba starp vis?m zaud?taj?m darba viet?m un darbaviet?m, kas ir n?ku?as kl?t. Izmai?as bezdarb? Asto?desmito gadu s?kum? bezdarba l?menis bija ?oti augsts. ?is l?menis bija nemain?gi augsts daudz?s att?st?t?s valst?s un s?ka kristies tikai dek?des otr? pus?, bet ar? ?oti l?ni. Ir divi bezdarba izmaksu veidi. Pirmais ir zaud?jumi izlaid?, tas ir ja bezdarbnieks grib un ir sp?j?gs str?d?t, bet nevar atrast darbu, t?tad vi?? ir resurss, kas netiek izmantots un izlaide, kas nav sara?ota ir zaud?ta. Un otrais ir zaud?jumi, ko bezdarbnieki nodara valstij, tas ir bezdarbnieki sa?em pabalstus par neko nedar??anu un tas nes zaud?jumus valstij. Darba tirgus pl?smas. M?s zinam, ka daudzas darba vietas tiek likvid?tas katru gadu, bet to viet? rod?s ar? daudzas jaunas darba vietas un rod?s jaunas firmas, kuras ar? pied?v? jaunas darba vietas. Parasti darba tirg? skat?s uz kop?j?s nodarbin?t?bas un bezdarba ainu, ret?k nek? uz darba vietu izn?cin??anu un jaunu darba vietu rad??anu. Tas ?oti bie?i var novest pie nepareiziem secin?jumiem. Piem?ram, 1996. gada decembr? bezdarba l?menis ASV bija 5.3 procenti, bet 1997. gada decembr? bija 4.7 procenti. ?i izmai?a par?da, ka nodarbin?t?bas l?menis palielin?j?s par 2.9 miljoniem, bet taj? pat laik? darba sp?ks palielin?j?s par 2.1 milijonu cilv?ku. T?tad ?sten?ba bezdarba l?menis ?sten?b? pazemin?j?s par 800,000. Tas par?da, ka b?tu k??daini uzskat?t, ka bezdarba l?menis pazemin?j?s par se??m desmitda??m no procenta. 1997. gad? katru m?nesi vid?ji 4 miljoni bezdarbnieki atrada darbu. Taj? pa?? laik? tikai mazliet vair?k nek? 3.9 miljoni k?uva par bezdarbniekiem. Un gada laik? ?i starp?ba pan?ca, ka bezdarbs samazin?j?s par 800.000. Minim?l? darba alga un bezdarbs. Arodbiedr?bas parasti akt?vi c?n?s par minim?l?s darba algas noteik?anu un t?s palielin??anu, bet monet?risma teorijas censo?i v?r?as pret minim?l?s algas deklar??anu. Iebildumi ir divi: pirmk?rt, darba algas l?menis p?c darba dev?ja un darba ??m?ja br?vas vieno?an?s. T?s pamats – darbasp?k? pied?v?juma un piepras?juma sam?rs, t?tad tirgus meh?nisms bez adminstrat?v?m stut?m; otrk?rt, minim?l? darba alga palielima bezdarbu. Pier?d?jums ??dai t?zei balst?s uz atzi?u, ka augst?ka darba alga samazina piepras?jumu p?c darbarok?m, t?tad veicina bezdarba pieaugumu, augst?ku bezdarba normu. Izvirz?s jaut?jums, k?p?c daudz?s att?st?t?s tirgus ekonomikas valst?s arodbiedr?bas bezdarba mazin??anas nol?k? neizvirza pras?bu atcelt adminstrat?vi noteikto minim?lo darba algu? ?in? probl?m? arodbiedr?bas saduras ar dilemmu: augst?ka darba alga vai liel?ks bezdarbs. Jaut?jums skat?ms kompleksi. Minim?l? darba alga ir visas algu sist?mas l?me?a pamatu pamats. No ?? minim?l? lieluma atkar?gs daudzu darba ??m?ju izpe??as lielums. Bezedarba sekas Bezdarbs visupirms noz?m?, ka netiek piln?b? izmantots, da??ji paliek d?k? “cilv?ciskais kapit?ls”, viens no akt?viem ra?o?anas resursiem. T?d?j?di re?lais kopprodukts ir maz?ks par potenci?lo, kas samazina iedz?vot?ju pat?ri?a un uz??m?jiem invest?cijas iesp?jas. Past?vot ilgsto?am bezdarbam, tiek zaud?tas darba iema?as un kvalifik?cija. Rodas neatgriezeniski tautsaimnieciski zaud?jumi lielos apm?ros. Visliel?kais ciet?js ir pats bezdarbnieks, vi?a ?imene. Diendien? no r?ta celties ar apzi?u, ka tev nav j?iet darb?, ka tavas darba iema?as, zin??anas, kvalifik?cija nav sabiedr?bai vajadz?gas, tas mor?li nospie? cilv?ku, negat?vi iespaido bezdarbnieka psihi, gaisotni ?imen?. Nemit?gi moka jaut?jums, “ko diena n?kam? mums sola”, nezi?a, kad bezdarbs beigsies. Rodas probl?mas ar b?rnu maksas izgl?to?anu. T? ir realit?te, ka tirgus ekonomikas apst?k?os cilv?ki visvair?k baid?s no bezdarba mor?lu apst?k?u d??. Centr?l?s statistikas p?rvaldes dati liecina, ka l?dz 1999.gada 1.oktobrim valst? re?istr?ti 116,7 t?kst. akt?vi darba mekl?t?ji (1999.g. 1.septembr? – 120,0 t?kst.). Par bezdarbniekiem atz?ti 114,3 t?kst. cilv?ku, jeb 9,5% no ekonomiski akt?vajiem iedz?vot?jiem (1999.g. 1.septembr? - attiec?gi 117,6 t?kst. un 9,8%). 1998.gada 1.oktobr? valst? re?istr?ti 97,1 t?kst. akt?vi darba mekl?t?ji, bet par bezdarbniekiem atz?ti 92,9 t?kst. Joproj?m vair?k nek? puse no bezdarbnieku kop?j? skaita (58%) ir sievietes. Ilg?k nek? gadu darbu nevar?ja atrast 31,4 t?kst. cilv?ku (1998.gada 1.oktobr? – 29,1 t?kst.). Sal?dzinot ar 1999.gada 1.janv?ri ilgsto?o bezdarbnieku skaits ir pieaudzis par 2,1 t?kst. cilv?ku. 1999.gada janv?r? bezdarbnieka statuss tika pie??irts 10,7 t?kst. cilv?ku, febru?r? – 10,5 t?kst., mart? – 11,7 t?kst., apr?l? – 10,0 t?kst., maij? – 9,0 t?kst., j?nij? – 9,1 t?kst., j?lij? – 9,4 t?kst., august? – 8,8 t?kst., septembr? –9,2t?kst. Bezdarbnieka statusu septembr? zaud?ju?i 12,7 t?kst. cilv?ku, no tiem 38,1% atradu?i darbu pa?i vai ar Nodarbin?t?bas valsts dienesta pal?dz?bu, bet 55,4% to zaud?ju?i, jo nepild?ja likumdo?an? paredz?tos bezdarbnieka pien?kumus. Visaugst?kais bezdarba l?menis 1999.gada 1.oktobr? bija ??dos valsts rajonos: R?zeknes rajon? – 29,0%, Balvu – 23,6%, Kr?slavas – 23,4%, Prei?u – 22,7%, Daugavpils – 20,8%, Ludzas – 19,8%, Liep?jas 14,8%, J?kabpils – 14,5%. T?pat k? iepriek? ar? 1999.gada 1.oktobr? vair?k nek? puse bezdarbnieku (53%) bija vecum? no 30 l?dz 50 gadiem, bet gandr?z katrs sept?tais bezdarbnieks (15%) bija jaunietis l?dz 25 gadiem. Tikai 8% bezdarbnieku nav iepriek??j?s darba pieredzes. Bezdarbnieku sadal?jums pa profesij?m liecina, ka visvair?k re?istr?to bezdarbnieku ir vienk?r?o profesiju p?rst?vji, kuru pamatuzdevums ir veikt nekvalific?tus darbus karjeros, b?vniec?b?, lauksaimniec?b?, medniec?b?, zvejniec?b?, r?pniec?b? un citur - 29,2 t?kst. cilv?ku jeb 26% no kopskaita. Savuk?rt vismaz?k bezdarbs sk?ris augst?kas kvalifik?cijas profesiju grupu – likumdev?jus, valsts amatpersonas un vad?t?jus – to skaits ir tikai 3,2 t?kst. cilv?ku, kas veido 3% no bezdarbnieku kopskaita. B?tiski nav main?jies bezdarbnieku sadal?jums p?c izgl?t?bas l?me?a – tikai 7% bezdarbnieku ir augst?k? izgl?t?ba. Visvair?k bezdarbnieku - 31% ir ar vid?jo visp?r?jo izgl?t?bu, bet ar pamata vai nepabeigtu pamatizgl?t?bu - 23%. Tas liecina, ka augst?ko izgl?t?bu ieguvu?ie sp?j lab?k orient?ties situ?cij? un var viegl?k atrast darbu. 1999.gada 3.ceturksn? ar Nodarbin?t?bas valsts dienesta nor?kojumu uz profesion?lo apm?c?bu vai p?rkvalific??anos bija nos?t?ti 0,4 t?kst. cilv?ku, bet algotos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaist?ti 3,4 t?kst. cilv?ku. Valsts soci?l?s apdro?in??anas fonda inform?cija liecina, ka 1999.gada septembr? ties?bas sa?emt bezdarbnieka pabalstu bija 48,1 t?kst. cilv?ku jeb 41% no bezdarbnieku kopskaita. 1999.gada septembr? bezdarbniekiem pie??irti izmaksai pabalsti kopum? par 2,30 milj. latu jeb vid?ji vienam bezdarbniekam - Ls 47,81. BEIGAS Izmantot? literat?ra: Georgs Libermanis “Makroekonomikas teorija un Latvijas att?st?bas probl?mas II” Centr?l? Statistikas Biroja dati |
ИНТЕРЕСНОЕ | |||
|