бесплатно рефераты
 

Bezdarba veidi un to analоze Latvijв

Bezdarba veidi un to analоze Latvijв

Latvijas Universit?tes

Ekonomikas un Vad?bas fakult?tes

Gr?matved?bas instit?ta profesion?l?s apm?c?bas

Ekonomists (gr?matved?ba, anal?ze, audits)

( REFER?TS (

Lekciju kurs? УMakroekonomikaФ

Par t?mu

УBEZDARBA VEIDI UN TO ANAL?ZE LATVIJ?Ф

R?g?

1999

SATURS

Ievads 3 lpp.

Bezdarba veidi

> Br?vpr?t?gais bezdarbs 3 Ц 4 lpp.

> Piespiedu bezdarbs 4 Ц 6 lpp.

Bezdarbs Latvij? 6 Ц 10 lpp.

Izmantot?s literat?ras saraksts 11 lpp.

IEVADS

(Bezdarbs Ц soci?li ekonomiska par?d?ba, kura raksturojas ar to, ka

ekonomiski akt?v? iedz?vot?ju da?a netiek nodarbin?ta sabiedriskaj?

ra?o?an? (pre?u ra?o?an? un pakalpojumu snieg?an?).

Bezdarbs ir un paliek visak?t?k? tirgus saimniec?bas ekonomisk? un soci?l?

probl?ma, kas ir aktu?la jebkur? valst?. Neliel? apjom? bezdarbam ir j?b?t

norm?la tirgus apst?k?os. K?ds vienm?r sev mekl?s piem?rot?ku darbu, k?ds

cent?sies st?ties darba attiec?b?s pirmo reizi u.t.t. Jebkur? moment? k?das

darba vietas ir br?vas un ir cilv?ki, kas t?s mekl? un, kas ar? necen?as

atrast darbu.

BEZDARBA VEIDI

Attiec?b? uz bezdarbu, svar?gi ir noteikt gan eso?o bezdarba l?meni, gan

ar? klasific?t pa bezdarba veidiem. At??ir br?vpr?t?go un piespiedu

bezdarbu. Vis?s att?st?t?s tirgus ekonomikas zem?s ir t?di, kas nestr?d?,

darbasp?ku nepied?v?, un ir bezdarbnieki, kas alkst, lai vi?u darbasp?ka

pied?v?jumiem b?tu atbilsto?s piepras?jums. Br?vpr?t?gu bezdarbnieku k?

bezdarbnieku nevar ekonomiski raksturot. Vi?? visp?r vai ierobe?ot? laika

posm? nav darba sp?ju pied?v?t?js darbasp?ka tirg?. Pie br?vpr?t?giem

bezdarbniekiem pieskait?mi:

> Sievietes m?tes, kas nol?mu?as vismaz l?dz noteiktam vecumam b?rnus

audzin?t ?imen?.

> Sievas, namam?tes, kuru v?ri sp?j ?imeni piln?gi nodro?in?t pa?i.

> T.s. rantj?, cilv?ki, kas nekur nestr?d?, neveic ar? p?rvaldes

funkcijas, bet it labi p?rtiek no noguld?jumu un par?dz?mju procentiem,

v?rtspap?ru (akciju) dividend?m.

> T. s. zelta jaunatne, kas parazit? uz savu vec?ku ien?kumu r??ina.

> Profesion?las m???k?s un alfonsi.

> Ilgsto?i bezdarbnieki, kas zaud?ju?i ne tikai kvalifik?ciju, bet ar?

cer?bu un v?lmi no jauna k??t par darba ??m?jiem.

> Hroniski alkoholi?i, narkom?ni, ubagi, visi tie, kas princip? nev?las

str?d?t un pied?v?t savu darbasp?ku darbasp?ju tirg?.

> Frikcijas bezdarbs - tie darba ??m?ji, kas pa?laik nestr?d?, bet kurus

nevar d?v?t par bezdarbniekiem, jo vi?i br?vpr?t?gi atst?ju?i darbu, lai

samekl?tu sev piem?rot?ku darbavietu (p?c darba nosac?jumiem,

kvalifik?cijas, avans??anas iesp?j?m, atalgojuma l?me?a, atra?an?s

vietas). Ir ar? t?di, kas atst?j darbu, lai sak?rtotu savas person?g?s

lietas un p?c tam atkal st?jas akt?vo darba veic?ju rind?s. Frikcijas

bezdarbam ir tendence pieaugt un tas nemaz nav slikti, jo bie?i ??d?

veid? cilv?ks atrod sev izdev?g?ku un piem?rot?ku darbu .

Min?t?s nestr?d?jo?o grupas netiek iek?autas potenci?lo bezdarbnieku

skait?, kas ieskait?mi akt?vaj? darba armij?.

Piespiedu bezdarba veidi:

(kad darba dev?js, vadoties p?c saviem apsv?rumiem, galvenok?rt

ekonomiskiem, atbr?vo darba ??m?ju no turpm?ko pien?kumu izpildes.

> Tehnolo?iskais bezdarbs Ц jaunas tehnikas, tehnolo?ijas un organiz?cijas

ievie?ana padara noteiktu darbinieku skaitu lieku. Vec? kvalifik?cija

var neatbilst jaunaj?m pras?b?m, bet darbinieku p?rkvalific??ana vienm?r

nav iesp?jama. Raugoties no visas ekonomikas viedok?a, tehnolo?iskajam

bezdarbam ir pozit?va loma. Tom?r pa?iem bezdarbniekiem tas ir s?p?gs

process, kas prasa iesp?jami ?tr?ku p?rkvalifik?ciju.

> Strukt?ras bezdarbs Ц nobriedu?as izmai?as ra?o?anas un pakalpojumu

strukt?r? var b?t avots l?dz?in?j? darba masveida zaud??anai. Visai

dzi?u strukt?ras kr?zi p?rdz?vo Latvija. Nozares, uz??mumi, kas

iepriek??j? gadu desmita sekm?gi apkalpoja PSRS tautsaimniec?bas

kompleksu, zaud?ja savu ekonomisko noz?mi, pirc?jus un pas?t?t?jus.

Iev?rojama da?a uz??mumu nebija konkur?tsp?j?gi ne viet?j?, ne Austrumu,

ne Rietumu tirg?. Cikliskais bezdarbs Ц izpau?as darba ??m?ja masveida

atlai?an?, vid?j? ekonomisk? cikla recesijas un bedres f?z?. ??ds

bezdarbs Latvij? bija rakstur?gs it ?pa?i 1931. un 1932. gad?.

> Bezdarbs, kas saist?s ar ?r?j?s konkurences rezult?tu gan eksporta, gan

importa jom?. Viet?jie uz??mumi bankrot? un ir spiesti sa?aurin?t

darbinieku loku. Latvij? visu 1996. gadu pieauga importa p?rsvars p?r

eksportu, izspie?ot no viet?j? tirgus pa?m?ju produkciju un veicinot

bezdarba pieaugumu.

> Ieildzis frikcijas bezdarbs, kad darba ??m?js neatkar?gi no akt?viem

mekl?jumiem jaunu darba vietu nevar atrast. S?kotn?ji br?vpr?t?gais

frikcijas bezdarbs var p?rv?rsties piespiedu bezdarb?.

> Da??jais bezdarbs Ц darba ??m?js str?d? nepilnu darba dienu vai darba

ned??u. ?? bezdarba forma var b?t gan br?vpr?t?ga, gan piespiedu.

Da??jais br?vpr?t?gais bezdarbs ir pozit?vi v?rt?jams, jo at?auj

sieviet?m m?t?m, m?jsaimniec?m str?d?t da?u darba dienas, studentiem

savienot studijas ar darbu, jaunie?iem m?c?ties un apg?t profesiju,

pension?riem str?d?t sava sp?ka ietvaros. Da??jais piespiedu bezdarbs

saist?s ar ra?o?anas un pakalpojumu sa?aurin??anu lejupsl?des un bedres

f?z?, rekonstrukcijas apst?k?os, konjunkt?ras sv?rst?bu gad?jumos.

Uz??m?ji bie?i vien speci?li piln?b? neatlai? darbiniekus, visupirms

speci?listus, jo cer uz cikla ros?bas un uzplaukuma f?zes atjauno?anos,

konjunkt?ras krituma p?rvar??anu.

> Cikliskais bezdarbs Ц parasti ir saist?ts ar regul?r?m atsevi??u nozaru

nodarbin?t?bas izmai??m gada laik? (lauksaimniec?ba, t?risms).

> Sl?ptais bezdarbs Ц ?? forma ?odien izplat?ta Latvij?, kad praktiski

nestr?d?jo?i uz??mumi atlai? str?dniekus ilgsto?? atva?in?jum? vai ar?

juridiski no darba neatbr?vo, bet nemaks? ne algu darba ??m?jam, ne

soci?lo nodokli bud?etam. NVD prognoz?, ka ofici?li re?istr?tais

bezdarbs var?tu pieaugt, darbinieki, kuri biju?i darba attiec?b?s ar

faktiski nedarboju?os uz??mumu, s?k t?s p?rtraukt un re?istr?ties NVD.

> Agr?rais bezdarbs Ц runa ir par ?imen?m, kuru ?pa?um? ir neliels zemes

gabals un kuri tie apsaimnieko. Bet visiem ?imenes locek?iem b?t?b?

darba nav. ?ie piespiedu bezdarbnieki izdz?vo natur?l?s saimniec?bas

apst?k?os, vi?u vien?gais ien?kums ir pabalsti par b?rniem. Epizodiski

me?a, ce?a remonta, melior?cijas darbi utt. ne?auj ?os Latvijas

iedz?vot?jus raksturot ne k? str?d?jo?os, ne ar? k? bezdarbniekus. ?o

bezdarba veidu var uzskat?t k? sl?pt? bezdarba paveidu.

Bezdarbu, piln?go vai da??jo, var izrais?t ar? demogr?fisk? situ?cija

(darbasp?ka papildu pied?v?jums, ra?ojumu un pakalpojumu piepras?juma

samazin??an?s), dabas katastrofas (zemestr?ces, viesu?v?tras), kas izn?cina

veselas ra?otnes un atst?j bez darba ne mazums darba ??m?ju. Atjauno?anas

darbos vajadz?gi citu specialit??u darbinieki.

BEZDARBS LATVIJ?

Bezdarba apm?rs konkr?t? valst?, re?ion? noteikt? period? ir viens no

noz?m?g?kajiem makroekonomiskajiem r?d?t?jiem, kas liecina par

saimniecisk?s aktivit?tes pak?pi.

Kop? 1996. gada ir tendence samazin?ties bezdarbnieku skaitam. Tas ir

izskaidrojams ar ekonomisk?s aktivit?tes procesiem valst?. ?? tendence

main?j?s 1998.gada otraj? pus?, kad Krievijas kr?zes ietekm? daudzos

Latvijas uz??mumos n?c?s atlaist str?d?jo?os. Tagad Latvija ir atkopusies

no kr?zes ?oka, situ?cija valst? s?k stabiliz?ties. Par to liecina

Centr?l?s statistikas p?rvaldes dati Ц bezdarbnieku skaits, kas ?? gada

1.ceturksn? pieauga (l?dz 10.1% prognoz?to 20-30% viet?), 3.ceturk??a

beig?s nokrities l?dz 9.5%.

Visgr?t?k atrast darbu ir Latgal?, kur ir visaugst?kais re?istr?tais

bezdarba l?menis Latvij?.

Latvij? no ekonomiski akt?vajiem iedz?vot?jiem 10% jeb apm?ram 120

t?ksto?i ir bezdarbnieki. Aptuveni puse bezdarbnieku ir visra??g?kaj?

darbasp?jas vecum?, proti, 30-49 gadus veci, kad ieg?ta jau zin?ma pieredze

un pensijas gadi v?l neklauv? pie durv?m (sk.tabulu).

Akt?v?kas darba mekl?jumos ir sievietes, kuras sast?da vair?k nek? pusi no

bezdarbnieku kopskaita Ц 58,5% (iedz?vot?ju kopskait? sievie?u ir 53,7%).

1998. gad? darbu p?rsvar? zaud?ja sievietes, kuras bija nodarbin?tas zivju

apstr?des, p?rtikas un viegl?s r?pniec?bas uz??mumos. Turkl?t pieaudzis to

bezdarbnieku skaits vecum? no 20-29 gadiem, jo darba tirg? atgrie?as

sievietes p?c b?rna kop?anas atva?in?juma.

1998. gada beig?s sakar? ar ra?o?anas apjoma samazin??anos, sal?dzinot ar

iepriek??jo gadu, darba tirg? nedaudz samazin?j?s piepras?jums p?c

kvalific?tiem str?dniekiem, iek?rtu un ma??nu operatoriem, izstr?d?jumu

montieriem un amatniekiem. Darba tirg? nav piepras?juma bez profesijas.

Uz vienu br?vo darba vietu pag?ju?? gada beig?s pretend?ja 41 re?istr?tais

bezdarbnieks, tas ir par 8 cilv?kiem vair?k nek? 1997. gada beig?s.

At??ir?bas bezdarbnieku sast?v? ?emot v?r? nacion?l?s proporcijas

iedz?vot?ju kopskait?, p?d?j? gada laik? nedaudz pieaugu?as. Krievu

taut?bas darba mekl?t?ju ?patsvars bezdarbnieku skait? ir pieaudzis par 3

procentpunktiem. Tas zin?m? m?r? saist?ts ar to, ka, s?kot ar 1998.gada

15.maiju, saska?? ar groz?jumiem MK noteikumos par bezdarbnieka statusu,

re?istr?joties NVD k? darba mekl?t?jam un ieg?stot bezdarbnieka statusu,

nebija j?uzr?da valsts valodas prasmi apliecino?s dokuments. ?is dokuments

ir j?uzr?da, lai sa?emtu konkr?tu darba pied?v?jumu. Tom?r j?atz?m?, ka

baltkrievu, po?u, lietuvie?u, ebreju un da?u citu taut?bu p?rst?vju

?patsvars bezdarbnieku skait? nav main?jies.

V?l joproj?m valst? ir daudz ilgsto?o bezdarbnieku. P?c 1998.gada novembr?

Centr?l?s statistikas p?rvaldes veikt?s aptaujas datiem, 25,7% darba

mekl?t?ju (ieskaitot ar? nere?istr?tos) nevar?ja atrast darbu 1 l?dz 2

gadus un nedaudz vair?k (27,5%) Ц 3 gadus un vair?k. Lai gan min?to

ilgsto?o bezdarbnieku grupu ?patsvars kop?j? darba mekl?t?ju skait? gada

laik? samazin?jies par 4,5 procentpunktiem, tom?r tas joproj?m ir ?oti

augsts Ц53,2 procenti.

Nodarbin?t?bas valsts dienesta iest?d?s re?istr?to ilgsto?o bezdarbnieku

(ilg?k par gadu) ?patsvars bezdarbnieku kopskait? samazin?jies b?tiski Ц no

38,1% 1998.gada s?kum? l?dz 26,3% gada beig?s. Da??ji to sekm?ja

ekonomisk?s situ?cijas uzlabo?an?s 1997.gad? un 1998.gada s?kum?, radot

iesp?jas ar? ilgsto?ajiem bezdarbniekiem iek?rtoties darb?. Bez tam

ilgsto?o bezdarbnieku skaita samazin??anos sekm?ju?as Nodarbin?t?bas valsts

dienesta aktivit?tes: iek?rto?ana darb? ar NVD nor?kojumu, nos?t??ana

m?c?ties, p?rkvalific?ties vai celt kvalifik?ciju, iesaist??ana Darba

mekl?t?ju kluba nodarb?b?s u.c.

Gandr?z katram ceturtajam bezdarbniekam (24%) ir pamata vai nepabeigta

pamata izgl?t?ba, nav profesijas vai ar? ir zemas kvalifik?cijas profesija.

Visvair?k re?istr?to bezdarbnieku 1998.gada beig?s bija vienk?r?o profesiju

p?rst?vji, kuru pamatuzdevums ir veikt nekvalific?tus darbus b?vniec?b?,

lauksaimniec?b?, r?pniec?b? u.c. tautsaimniec?bas nozar?s Ц 31 t?kst.

cilv?ku jeb 26% no kopskaita. Da?a bezdarbnieku neizsaka v?lmi apg?t arodu

vai p?rkvalific?ties. Daudzos gad?jumos, it sevi??i R?g? u.c. pils?t?s

darba dev?ju pied?v?t? darba samaksa neapmierina darba mekl?t?jus (nereti

minim?l?s algas apm?r?). Uz??m?ji arvien vair?k pieprasa darbiniekus ar

prasmi str?d?t ar modern?ko tehniku un jaun?m tehnolo?ij?m, ar lab?m

teor?tiskaj?m zin??an?m un praktisk? darba iema??m, k? ar? t?dus, kuri ir

apguvu?i vair?kas profesijas (specialit?tes).

Savuk?rt liel?ko pied?v?jumu darba tirg? sast?da vienk?r?o profesiju

p?rst?vji, kuri aptver 26% no bezdarbnieku kopskaita. B?t?b? nevar atrast

darbu bezdarbnieki bez profesijas. ??du darba mekl?t?ju 1998.gad? bija 5%

no bezdarbnieku kopskaita. Visviegl?k darbu ir atrast person?m ar augst?ko

izgl?t?bu.

1999.gada mart? re?istr?t? bezdarba l?menis Latvij? bija zem?ks nek?

Austrum- un Centr?leiropas valst?s, kur tas bija robe??s no 10,4% l?dz

19,6% (iz?emot ?ehiju Ц 8,4%). Baltijas valstu starp? ofici?li re?istr?tais

bezdarba l?menis Latvij? bija visaugst?kais (Igaunij? Ц 3,5%, Lietuv? Ц

8,5%).

Pa?reiz sp?k? eso?? likumdo?ana ir pietiekami liber?la attiec?b? pret

cilv?ku, kur? nestr?d?. Protams, nevienam nevar p?rmest, ka vi?? izmanto

iesp?ju sa?emt no valsts to, kas paredz?ts likum?. Ir virkne jaut?jumu, kas

j?sak?rto, un Ц galvenais Ц j?pastiprina bezdarbnieka atbild?ba.

Vald?ba Deklar?cij? par iecer?to darb?bu ir paredz?jusi risin?t

nodarbin?t?bas jaut?jumus, balstoties uz profesion?lo orient?ciju skol?,

profesion?l?s izgl?t?bas sist?mas piem?ro?anu darba tirgus piepras?jumam,

izgl?t?bu m??a garum?, alternat?v?s uz??m?jdarb?bas un amatniec?bas

att?st?bu, akt?vo nodarbin?t?bas pas?kumu ?steno?anu Ц p?rkvalifik?ciju,

pagaidu sabiedriskajiem darbiem, jaunie?u praksi pie darba dev?ja u.c., k?

ar? atbalstu uz??m?jdarb?bas uzs?k?anai bezdarbnieku vid?.

Sakar? ar vald?bas uzdevumu Ekonomikas ministrija sadarb?b? ar Labkl?j?bas

un cit?m ministrij?m uzs?kusi Valsts nodarbin?t?bas programmas izstr?di.

Labkl?j?bas ministrijas izstr?d?taj? nacion?laj? programm? УLatvijas

iedz?vot?jiФ paredz?ta t?du akt?vo pas?kumu efekt?va realiz?cija k?

bezdarbnieku p?rkvalifik?cijas sist?mas uzlabo?ana, teritori?l?s

nodarbin?t?bas programmas izstr?d??ana u.c. pas?kumi.

IZMANTOT?S LITERAT?RAS SARAKSTS

1. E. Kassalis УMakroekonomikaФ/1995/ Latvijas Universit?te

2. Georgs L?bermanis УMakroekonomika: teorija un Latvijas att?st?bas

probl?masФ /1998/ Kamene

3. Rita Ruska УLauku av?zeФ 1999.g. 7.septembr?

4. Centr?l?s statistikas p?rvalde УEkonomisk? un soci?l? att?st?baФ, 1998

5. Krist?ne Kolodzieja УNeatkar?g? r?ta av?zeФ, 1998.g. 8.maijs

6. Normunds Lisovskis УKapit?lsФ, 1999.g. novembris

7. M?ra Dzirniece УBiznesa partneriФ, 1999.g.novembris

-----------------------

[pic]

[pic]


»Ќ“≈–≈—Ќќ≈



© 2009 ¬се права защищены.